Hinces
Baltijā zināmas divas muižnieku dzimtas ar šādu uzvārdu:
Hinces no Inčukalna (vc. von Hintz, Hinz) - lībiešu izcelsmes vācbaltiešu muižnieku dzimta Vidzemē. Dzimtas vārds ir cēlies no katoļu svētā vārda "Ignācijs" vāciskota saīsinājuma. Visticamāk, atvasinājums no pirmā vasaļa kristītā vārda.
1436. gada 10. janvārī mestrs Heinrihs no Bokenvordes, saukts Šungels, izlēņoja Henekem Hincem (Henneke Hintze) muižu (Hof), kurā tas jau dzīvoja, kā arī blakus esošu 5 pūrvietas lielu zemesgabalu un purvu (Bruch), "brīvi un netraucēti, bez jebkādām tiesām un labības došanām, mantojot uz bērnu bērniem, tāpat kā tas iepriekš bijis, uz mūžīgiem laikiem". Īpašums tika iesaukts par Hincenbergu (Hinzenberg, mūsd. Inčukalns). Acīmredzot Hince visai izcēlās dienestā, jo 1447. gada 7. janvārī mestrs Heidenrihs Finke no Overbergas izlēņoja tam pašam Henekem Hincem zemesgabalus Siguldas pilstiesā: ½ arkli, 38 ½ pūrvietas un 10 ½ siekavietas 44 nogabalos. Hince un viņa mantinieki to varēja paturēt brīvi un netraucēti bez jebkādām nodevām un īpašiem apgrūtinājumiem pēc līvu tiesībām uz mūžīgiem laikiem. (…in aller maten alsodanne land vorgerort tovorn van oldinges allfreiest gehaet, besetten, und in sinen schedingen gelegen is…frey und fredesamlicken sunder allerley tegeden und ock sonder beschwaringen to Lyweschen rechte to ewigen tyden).
Hinces bija brīvnieki (freyen) un vienīgais pienākums – katram turēt karazirgu un kalpot kā pastniekiem, kara laikā kā izlūkiem un viegli bruņotajiem jātniekiem. Zināms, ka 16. gs. beigās Klauss Hince bija precējies ar Andreasa fon den Berges meitu, tātad šī lībiešu dzimta atzīta par līdzvērtīgu bruņniecībai.
1601. gada zviedru arklu revīzija liecina, ka Hincu valdījumi minētajā laikā ietilpuši Siguldas pilsnovadā ievērojamo Prūsijas muižnieku fon Donu dzimtas muižā. 1621. gadā Allažu muižas mantinieki fon Donas Prūsijā noteica, ka brīvniekiem Abrahamam Hincem un Fabianam Hincem ir tiesības "tāpat kā viņu senčiem" darīt un kroģēt alu, zvejot Gaujā un citās upēs, izmantot bišukokus. Par to viņiem ir pienākums palīdzēt muižkungam apmītņot tukšo zemi, kā arī raudzīties, lai muižkungs nedarītu pāri citiem zemniekiem un nesodītu tos ar netaisniem sodiem. Ja tādas lietas tiktu novērotas, brīvniekiem bija jāziņo uz Prūsiju. Citi brīvnieku pienākumi bija šādi: palīdzēt muižkungam ievākt nodevas, pēc kārtas dot labu zirgu, kad aicina uz Prūsiju, sargāt muižas mežus, medīt plēsīgus zvērus. No citiem pienākumiem viņi bija brīvi.
Allažu pilsnovada 1624. gada 21. oktobra revīzijas aktā ierakstīti brīvnieki un pils ļaudis (freye und Haussleute) Abrahams Hinze (Hintz), kurš apstrādāja pusarklu zemes, Klauss Hince, kurš apstrādāja tikpat. Dokumentā minēts, ka šie vācieši (deudsche) ir brīvi no visiem uzliktiem pienākumiem (unpflicht frey) un ir jāsaglabā viņu tiesības un jāaizstāv tās pret svešu kungu tīkojumiem. Brīvniekiem jāievāc no zemniekiem labības desmitā tiesa. Brīvnieku nodēvēšana par "vāciešiem" liecina par viņu augsto sociālo statusu.
1624. gada arklu revīzijā ir minēta Sv. Antonija (S. Toennies) kapella Honiņmuižā, vēlākajā Vangažu muižā, būvēta no koka, ko brīvzemnieks (freybawr) Abrahams Hince pie sevis ir uzbūvējis un to uztur. 1638. gadā minēts, ka Abrahama kapelā tiek sprediķots, bet 1669. gadā tā bija Vangažu baznīcas filiāle ar nosaukumu Abrahama kapela. 1638. gada zviedru arklu revīzijas materiāli rāda, ka Hinces jau maksājuši naudas nodevu. Allažu pilsnovada Gerkes (Gerkesche) vakā dzīvojušas trīs brīvnieku Hincu ģimenes.
Heinrihs Hence (Heinrich Hentze) 1510. gadā kalpoja kā vikārs Elizabetes kapellā Rīgas Doma baznīcā. 1517. gadā viņš saukts Hince (Hintze). Asmuss Hintze 1514. gadā bija Sāmsalas bīskapijas kalpotāju jeb staļļa brāļu brālības fogts Ārensburgā (mūsd. Kuresāre). 18. gs. Hinces bija pilntiesīgi muižnieki - dzimtas centrālais valdījums bija Inčukalns (Hinzenberg), taču dzimtas vīriešu līnija izmira. Pēdējā no Hincu dzimtas – Hedviga Eleonora fon Hince, precējusies ar Antonu fon Kleistu.
Hinces no Rīgas (vc. von Hintzen, Hintze aus Riga)- vācbaltiešu tirgotāju un namnieku dzimta Rīgā. Dzimtā tika uzskatīts, ka ciltstēvs Albrehts Hince 16. gs. ieradies Rīgā no Kolbergas pilsētas, tomēr nav izslēgta arī izcelsme no Inčukalna Hincēm. Benedikts Hince 1607. gadā bija Rīgas rātskungs. Arī viņa dēls Benedikts 1637. gadā bija rātskungs. 1646. gadā Rīgas rāte bija sagatavojusi rakstu Zviedrijas karalim par dzimtas atbilstību muižnieku statusam, ko dzimta vēlāk saņēma. Dzimtas īpašumā bijusi Inča muiža (Hintzenhof, Hincenhofa, Praedium Hintzianum, Helmshof, Helmershof) Rīgā, Maskavas priekšpilsētā.
