Herdera institūts Rīgā
Herdera institūts Rīgā (lt. Institutum Herderianum Rigense, vc. Herder Institut in Riga) - privāts vācbaltiešu izglītības centrs, zinātniska institūcija un augstskola Rīgā laikā no 1921. līdz 1939. gadam. Uzturēts no ziedojumiem un Vācijas valdības finansiāla atbalsta.
Institūtā strādāja ievērojamākie Latvijas zinātnieki, piemēram, L. Arbuzovs jaunākais (1921-1931, 1936-1939) u.c. Kā vieslektori HI uz Rīgu devās ievērojamākie tā laika Eiropas zinātnieki un filozofi. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu HI nedrīkstēja patstāvīgi piešķirt akadēmiskos grādus un šīs institūcijas pabeigšana nesniedza kvalifikāciju darbam valsts dienestā, taču jauni cilvēki, kuri vēlējās gūt patiesi labu izglītību, te vienalga studēja.
Ievērojamākā HI akadēmisko publikāciju sērija bija “Herdera Institūta un Herdera Biedrības Raksti” (Abhandlungen des Herderinstituts und der Herdergesellschaft”). HI pētnieciskā bāze un iespējas infrastruktūras aspektā bija centrālā ēka Elizabetes ielā 29, Meijas muiža pie Jelgavas un pētnieciskā stacija pie Kaņiera ezera netālu no Ķemeriem. Institūta pētbieciskās darbības ietvaros norisa arī latviešu folkloras vākšana. 1939. gadā, kad institūts pēc Latvijas Republikas valdības rīkojuma tika slēgts, šīs folkloras kolekcijas dublikātus (pārrakstītus ar rakstāmmašīnu, oriģinālus institūta darbinieki paglāba no konfiskācijas un vēlāk izveda uz Vāciju) folklorists Lucs Makensens (Lutz Mackensen) nodeva Latviešu folkloras krātuvei - 1080 manuskripta lappušu, 3370 folkloras vienību.
