Ofīcijs (mirušo)
Mirušo ofīcijs (lat. Officium defunctorum; angl. Office of the Dead) - aizlūgums par mirušajiem (mirušo) - viens no stundu lūgšanas paveidiem (radies VIII-IX gs. mijā), komplicēta liela apjoma kompozīcija, ko izpilda nāves gadījumos, piemiņu sarīkojumos mājās un Visu dvēseļu dienā (2. novembrī) arī baznīcā.
Ofīcijs ir lūgšana par dvēselēm šķīstītavas ugunī un tas tiek noturēts, lai atvieglotu dvēseļu ciešanas tajā un paātrinātu nokļūšanu debesīs. Intervijas rāda, ka vairums cilvēku, kas piedalās sēdēs, labi apzinās šo mirušo ofīcija dogmatisko aspektu un uzskata tā izpildījumu par vērtīgu iespēju, kā paust savu mīlestību un sniegt atbalstu tuviniekiem arī pēc viņu nāves. Mirušo ofīcija galvenā sastāvdaļa ir psalmi. Citi tā komponenti ir Ījaba grāmatas fragmentu solo lasījumi, responsoriji, antifoni, kantikli, versikli un orācijas.
Pilns mirušo ofīcija izpildījums ilgst pusotru līdz divas stundas. Matutins sākas ar 94. psalmu. Tas ir ievads, kas aicina godināt Kungu. Seko trīs nokturni. Katrs nokturns sastāv no trim psalmiem (tie visos nokturnos virknējas pēc kārtas to pirmajā pusē), trim lasījumiem un trim responsorijiem, kā arī dažiem sīkākiem struktūrelementiem. Lasījumi un responsoriji ir izkārtoti pamīšus, proti, ik lasījumam seko responsorijs. Psalmus un responsorijus dzied visi kopā, bet lasījumi ir solo rečitācijas. Ikvienu psalmu ietver īss antifons. Lasījumi veido traģiski saasinātu posmu virkni. Psalmi ar to monotono skanējumu un statiskumu ir meditatīvais slānis. Responsoriji, kas tiek dziedāti spēcīgās balsīs, ir ticības apliecinājumi.
Laudu galvenie elementi ir astoņi psalmi un divi kantikli – Ezehija kantikls un Zaharija kantikls (Benedictus). Šī daļa sākas ar 50. psalmu. Kulminācija ir Benedictus, kas ir novietots īsi pirms daļas beigām. Ar laudēm dziedāšana nebeidzas. Mirušo ofīcijam gandrīz vienmēr tiek pievienota garīgo dziesmu virkne. Vairumā gadījumu to izvēle ir saistīta ar mirušo (mirušajiem), par kuru (kuriem) tiek noturēts aizlūgums. Proti, tiem tiek veltītas t. s. vārda dziesmas – dziesmas par katoļu svēto, kura vārds sakrīt ar nelaiķa kristīto vai iestiprināto vārdu.
Ieteicamā literatūra
- Boiko M., Nāve, rudens, sapņi un mirušo ofīcijs Latgalē. // Mūzikas saule. 2004., Nr. 5(25)
