Atšķirības starp "Šķūtis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Šķūtis''' (no zv. ''skjuts'' - "iejūgti rati") - zemniekiem uzlikts pienākums ar saviem ratiem un zirgu pildīt transporta funkcijas. T.s. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] ''šķūtu'' sistēma ieviesta XVII gs. Kurzemē ieviesta XVIII gs., kad zemniekiem lika doties ''šķūtīs'' celtniecības materiālu, pasta, armijas un [[Rekrūši|rekrūšu]], valsts ierēdņu, sūtņu, galma locekļu, cietumnieku pārvadāšanai. Arī [[muiža]] lika doties zemniekiem ''šķūtīs'', vest muižas produkciju uz tirgu. Pēc dzelzceļa un autotransporta parādīšanās, ''šķūtu'' nozīme mazinājās. Latvijas Republikā ''šķūtu'' uzlikšanas un pildīšanas kārtību regulēja 1921. gada 9. martā pieņemtais ''Likums par šķūtīm''. Valsts ierēdņiem bija tiesības vērsties pašvaldībā, pieprasot par noteiktu maksu zirgu pajūgu un vedēju braukšanai vai mantu pārvešanai.
+
'''Šķūtis''' (vc. ''Pferdestellungepflicht'', kr. ''подводная повинность''; no zv. ''skjuts'' - "iejūgti rati") - zemniekiem uzlikts pienākums ar saviem ratiem un zirgu pildīt transporta funkcijas. T.s. [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] ''šķūtu'' sistēma ieviesta XVII gs. Kurzemē ieviesta XVIII gs., kad zemniekiem lika doties ''šķūtīs'' celtniecības materiālu, pasta, armijas un [[Rekrūši|rekrūšu]], valsts ierēdņu, sūtņu, galma locekļu, cietumnieku pārvadāšanai. Arī [[muiža]] lika doties zemniekiem ''šķūtīs'', vest muižas produkciju uz tirgu. Pēc dzelzceļa un autotransporta parādīšanās, ''šķūšu'' nozīme mazinājās. Latvijas Republikā ''šķūšu'' uzlikšanas un pildīšanas kārtību regulēja 1921. gada 9. martā pieņemtais ''Likums par šķūtīm''. Valsts ierēdņiem bija tiesības vērsties pašvaldībā, pieprasot par noteiktu maksu zirgu pajūgu un vedēju (šķūtnieku) braukšanai vai mantu pārvešanai.
  
 
Skat. arī: [[klaušas]], [[komutācija]]
 
Skat. arī: [[klaušas]], [[komutācija]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 2. jūnijs, plkst. 19.19

Šķūtis (vc. Pferdestellungepflicht, kr. подводная повинность; no zv. skjuts - "iejūgti rati") - zemniekiem uzlikts pienākums ar saviem ratiem un zirgu pildīt transporta funkcijas. T.s. Zviedru Vidzemē šķūtu sistēma ieviesta XVII gs. Kurzemē ieviesta XVIII gs., kad zemniekiem lika doties šķūtīs celtniecības materiālu, pasta, armijas un rekrūšu, valsts ierēdņu, sūtņu, galma locekļu, cietumnieku pārvadāšanai. Arī muiža lika doties zemniekiem šķūtīs, vest muižas produkciju uz tirgu. Pēc dzelzceļa un autotransporta parādīšanās, šķūšu nozīme mazinājās. Latvijas Republikā šķūšu uzlikšanas un pildīšanas kārtību regulēja 1921. gada 9. martā pieņemtais Likums par šķūtīm. Valsts ierēdņiem bija tiesības vērsties pašvaldībā, pieprasot par noteiktu maksu zirgu pajūgu un vedēju (šķūtnieku) braukšanai vai mantu pārvešanai.

Skat. arī: klaušas, komutācija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 207. lpp.
  • Stepermanis M. Zemnieku nemieri Vidzemē 1750–1784. – Rīga, 1956

Resursi internetā par šo tēmu