Atšķirības starp "Šuvalovi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
grāfi '''Šuvalovi''' (''Grafen Schuwalow'', kr. ''графы Шуваловы'') – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.  
 
grāfi '''Šuvalovi''' (''Grafen Schuwalow'', kr. ''графы Шуваловы'') – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.  
  
Dzimta zināma kā sīkmuižnieki Kostromas apkaimē kopš XVI gs. Tās uzplaukums sākās ar Ivanu Šuvalovu (''Шувалов, Иван Максимович Старший'', ?-1736), kurš izvirzījās militārajā dienestā, uzkalpojoties par Vīpuri (Viborgas) komendantu, Arhangeļskas gubernatoru). Tā dēls Pjotrs (''Шувалов, Пётр Иванович'',1711-1762), kļuva par impērijas [[Feldmaršals|feldmaršalu]], [[Kara kolēģija]]s prezidentu, 1746. gadā saņēmis [[Grāfs|grāfa]] titulu. Tā mazmazmasdēls bija Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Lielbritānijā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs Pjotrs Šuvalovs (''Шувалов, Пётр Андреевич'', 1827-1889). 1833. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1875. gadā – Vidzemes muižniecības reģistrā, 1851. gadā Igaunijas, bet 1865. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
+
Dzimta zināma kā sīkmuižnieki Kostromas apkaimē kopš XVI gs. Tās uzplaukums sākās ar Ivanu Šuvalovu (''Шувалов, Иван Максимович Старший'', ?-1736), kurš izvirzījās militārajā dienestā, uzkalpojoties par Vīpuri (Viborgas) komendantu, Arhangeļskas gubernatoru). Tā dēls Pjotrs (''Шувалов, Пётр Иванович'',1711-1762), kļuva par impērijas [[Feldmaršals|feldmaršalu]], [[Kara kolēģija]]s prezidentu, 1746. gadā saņēmis [[Grāfs|grāfa]] titulu, bet mazmazmazdēls bija Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Lielbritānijā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs Pjotrs Šuvalovs (''Шувалов, Пётр Андреевич'', 1827-1889). 1833. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1875. gadā – Vidzemes muižniecības reģistrā, 1851. gadā Igaunijas, bet 1865. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
  
Mūsdeinu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (''Ruhenthal''), Zalves (''Salwen''), Daudzevas (''Daudsewa'') u.c. [[muiža]]s.
+
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (''Ruhenthal''), Zalves (''Salwen''), Daudzevas (''Daudsewa'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
----
 
----
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/60944 Шуваловы - Словари и энциклопедиина Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/60944 Шуваловы - Словари и энциклопедиина Академике]
 +
* [http://www.russianfamily.ru/sh/shuvalovi.html Шуваловы графы - russianfamily.ru]
 +
* [https://gerbovnik.ru/arms/1974.html Герб рода графов Шуваловых]
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2017. gada 14. maijs, plkst. 12.12

Schuwalow Graf Wappen.png

grāfi Šuvalovi (Grafen Schuwalow, kr. графы Шуваловы) – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.

Dzimta zināma kā sīkmuižnieki Kostromas apkaimē kopš XVI gs. Tās uzplaukums sākās ar Ivanu Šuvalovu (Шувалов, Иван Максимович Старший, ?-1736), kurš izvirzījās militārajā dienestā, uzkalpojoties par Vīpuri (Viborgas) komendantu, Arhangeļskas gubernatoru). Tā dēls Pjotrs (Шувалов, Пётр Иванович,1711-1762), kļuva par impērijas feldmaršalu, Kara kolēģijas prezidentu, 1746. gadā saņēmis grāfa titulu, bet mazmazmazdēls bija Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Lielbritānijā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs Pjotrs Šuvalovs (Шувалов, Пётр Андреевич, 1827-1889). 1833. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1875. gadā – Vidzemes muižniecības reģistrā, 1851. gadā Igaunijas, bet 1865. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (Ruhenthal), Zalves (Salwen), Daudzevas (Daudsewa) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu