Atšķirības starp "Šuvalovi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Schuwalow_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Schuwalow_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
grāfi '''Šuvalovi''' (''Grafen Schuwalow'', kr. ''графы Шуваловы'') – krievu muižniecības dzimta Krievijas impērijā. 1833. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1875. gadā – Vidzemes muižniecības reģistrā, 1851. gadā Igaunijas, bet 1865. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
+
grāfi '''Šuvalovi''' (''Grafen Schuwalow'', kr. ''графы Шуваловы'') – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.  
  
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjeim minami: Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Lielbritānijā (1874-1879) grāfs Pjotrs Šuvalovs (1827-1889).
+
Dzimta zināma kā sīkmuižnieki Kostromas apkaimē kopš XVI gs. Tās uzplaukums sākās ar Ivanu Šuvalovu (''Шувалов, Иван Максимович Старший'', ?-1736), kurš izvirzījās militārajā dienestā, uzkalpojoties par Vīpuri (Viborgas) komendantu, Arhangeļskas gubernatoru). Tā dēls Pjotrs (''Шувалов, Пётр Иванович'',1711-1762), kļuva par impērijas [[Feldmaršals|feldmaršalu]], [[Kara kolēģija]]s prezidentu, 1746. gadā saņēmis [[Grāfs|grāfa]] titulu. 1833. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1875. gadā – Vidzemes muižniecības reģistrā, 1851. gadā Igaunijas, bet 1865. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
 +
 
 +
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Lielbritānijā (1874-1879) grāfs Pjotrs Šuvalovs (1827-1889).
  
 
Mūsdeinu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (''Ruhenthal''), Zalves (''Salwen''), Daudzevas (''Daudsewa'') u.c. [[muiža]]s.
 
Mūsdeinu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (''Ruhenthal''), Zalves (''Salwen''), Daudzevas (''Daudsewa'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2017. gada 14. maijs, plkst. 11.58

Schuwalow Graf Wappen.png

grāfi Šuvalovi (Grafen Schuwalow, kr. графы Шуваловы) – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.

Dzimta zināma kā sīkmuižnieki Kostromas apkaimē kopš XVI gs. Tās uzplaukums sākās ar Ivanu Šuvalovu (Шувалов, Иван Максимович Старший, ?-1736), kurš izvirzījās militārajā dienestā, uzkalpojoties par Vīpuri (Viborgas) komendantu, Arhangeļskas gubernatoru). Tā dēls Pjotrs (Шувалов, Пётр Иванович,1711-1762), kļuva par impērijas feldmaršalu, Kara kolēģijas prezidentu, 1746. gadā saņēmis grāfa titulu. 1833. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1875. gadā – Vidzemes muižniecības reģistrā, 1851. gadā Igaunijas, bet 1865. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Lielbritānijā (1874-1879) grāfs Pjotrs Šuvalovs (1827-1889).

Mūsdeinu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (Ruhenthal), Zalves (Salwen), Daudzevas (Daudsewa) u.c. muižas.