Atšķirības starp "Ādminis" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ādminis''' jeb '''miecētājs''' - amats, jēlādu (meža dzīvnieku, mājlopu) apstrādātājs viduslaikos. Rīgā pirmo reizi minēts [[rāte]]s 1280. gada lēmumā, kas Rīgā ļauj tirgot tikai tās ādas, kas apstrādātas kādā no trim pilsētas ādu miecētavām. 15. gs. beigās ādmiņi apvienojās vienā [[cunfte|cunftē]] ar sedliniekiem un zamšādmiņiem. 19. gs. [[manufaktūra]]s izkonkurēja ādmiņus, un šis amats izzuda. 1859. gadā Rīgā strādāja vien tikai 2 ādmiņi [[Meistars|meistari]] un 9 to [[zellis|zeļļi]]. | + | '''Ādminis''' jeb '''miecētājs''' - amats, jēlādu (meža dzīvnieku, mājlopu) apstrādātājs viduslaikos. |
| + | |||
| + | Rīgā pirmo reizi minēts [[rāte]]s 1280. gada lēmumā, kas Rīgā ļauj tirgot tikai tās ādas, kas apstrādātas kādā no trim pilsētas ādu miecētavām. 15. gs. beigās ādmiņi apvienojās vienā [[cunfte|cunftē]] ar sedliniekiem un zamšādmiņiem. 19. gs. [[manufaktūra]]s izkonkurēja ādmiņus, un šis amats izzuda. 1859. gadā Rīgā strādāja vien tikai 2 ādmiņi [[Meistars|meistari]] un 9 to [[zellis|zeļļi]]. | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 22. oktobris, plkst. 17.37
Ādminis jeb miecētājs - amats, jēlādu (meža dzīvnieku, mājlopu) apstrādātājs viduslaikos.
Rīgā pirmo reizi minēts rātes 1280. gada lēmumā, kas Rīgā ļauj tirgot tikai tās ādas, kas apstrādātas kādā no trim pilsētas ādu miecētavām. 15. gs. beigās ādmiņi apvienojās vienā cunftē ar sedliniekiem un zamšādmiņiem. 19. gs. manufaktūras izkonkurēja ādmiņus, un šis amats izzuda. 1859. gadā Rīgā strādāja vien tikai 2 ādmiņi meistari un 9 to zeļļi.
