Atšķirības starp "Černiševskis Nikolajs" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Nikolajs Černiševskis''' (''Чернышевский Николай Гаврилович'', 1828.–1889.) - filosofs, [[Utopiskais sociālisms|utopiskais sociālists]], kreisās estētikas pamatlicējs. Dzimis 1828. gada 12.(24.) jūlijā Saratovā, [[Krievijas impoērija|Krievijā]], [[Garīdznieks|garīdznieka]] ģimenē. 1850. gadā absolvējis Pēterburgas universitāti. Strādāja par skolotāju Saratovas ģimnāzijā. 1853.-1862. gados bijis žurnāla ''Современник'' redaktors. 1855. gadā savā disertācijā «Mākslas estētiskā attieksme pret īstenību» izvirzīja kritizētāja reālisma jēdzienu un noteica tā programmu. 1862. gadā par pretvalstiskiem izteikumiem apcietināts un ieslodzīts [[Pētera-Pāvila cietoksnis|Pētera-Pāvila cietoksnī]], notiesāts uz [[katorga]]s darbiem un mūža trimdu Sibīrijā. 1883. gadā saņēma atļauju apmesties Astrahaņā, pēc tam atgriezties Saratovā. Miris 1889. gada 17.(29.) oktobrī Saratovā. | '''Nikolajs Černiševskis''' (''Чернышевский Николай Гаврилович'', 1828.–1889.) - filosofs, [[Utopiskais sociālisms|utopiskais sociālists]], kreisās estētikas pamatlicējs. Dzimis 1828. gada 12.(24.) jūlijā Saratovā, [[Krievijas impoērija|Krievijā]], [[Garīdznieks|garīdznieka]] ģimenē. 1850. gadā absolvējis Pēterburgas universitāti. Strādāja par skolotāju Saratovas ģimnāzijā. 1853.-1862. gados bijis žurnāla ''Современник'' redaktors. 1855. gadā savā disertācijā «Mākslas estētiskā attieksme pret īstenību» izvirzīja kritizētāja reālisma jēdzienu un noteica tā programmu. 1862. gadā par pretvalstiskiem izteikumiem apcietināts un ieslodzīts [[Pētera-Pāvila cietoksnis|Pētera-Pāvila cietoksnī]], notiesāts uz [[katorga]]s darbiem un mūža trimdu Sibīrijā. 1883. gadā saņēma atļauju apmesties Astrahaņā, pēc tam atgriezties Saratovā. Miris 1889. gada 17.(29.) oktobrī Saratovā. | ||
| − | Par saviem uzskatiem pēc nāves dēvēts par "vienu no izcilākajiem Krievijas sociāldemokrātijas priekštečiem". Ietekmējies no [[Vācu klasiskā filosofija|vācu klasiskās filosofijas]], it īpaši Feierbaha. Konsekventi iestājās par kardinālu valsts varas sistēmas maiņu. Saistīja to ar "vienkāršo ļaužu" atbrīvošanu no [[dzimtbūšanas]] un vienpusējā [[buržuāzija]]s diktāta. Gnozeoloģijā pieturējās pie [[Materiālisms|materiālistiskajām]] pozīcijām, kritizēja [[Agnosticisms|agnosticismu]]. | + | Par saviem uzskatiem pēc nāves dēvēts par "vienu no izcilākajiem Krievijas sociāldemokrātijas priekštečiem". Ietekmējies no [[Vācu klasiskā filosofija|vācu klasiskās filosofijas]], it īpaši Feierbaha. Konsekventi iestājās par kardinālu valsts varas sistēmas maiņu. Saistīja to ar "vienkāršo ļaužu" atbrīvošanu no [[dzimtbūšanas]] un vienpusējā [[buržuāzija]]s diktāta. Gnozeoloģijā pieturējās pie [[Materiālisms|materiālistiskajām]] pozīcijām, kritizēja [[Agnosticisms|agnosticismu]]. Par mērķi uzskatīja pāreju uz sociālismu, par pamatu ņemot zemnieku kopienu, atzina revolūcijas nepieciešamību. Politekonomijā izvirzīja utopisku ideju par „īpašnieka un strādnieka īpašību pilnīgu apvienošanu vienā personā“. Viņa darbi ievērojami ietekmēja gan t.s. [[Narodņiki|narodņiku]] kurstību, gan krievu literatūras un mākslas aprindas. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. marts, plkst. 11.28
Nikolajs Černiševskis (Чернышевский Николай Гаврилович, 1828.–1889.) - filosofs, utopiskais sociālists, kreisās estētikas pamatlicējs. Dzimis 1828. gada 12.(24.) jūlijā Saratovā, Krievijā, garīdznieka ģimenē. 1850. gadā absolvējis Pēterburgas universitāti. Strādāja par skolotāju Saratovas ģimnāzijā. 1853.-1862. gados bijis žurnāla Современник redaktors. 1855. gadā savā disertācijā «Mākslas estētiskā attieksme pret īstenību» izvirzīja kritizētāja reālisma jēdzienu un noteica tā programmu. 1862. gadā par pretvalstiskiem izteikumiem apcietināts un ieslodzīts Pētera-Pāvila cietoksnī, notiesāts uz katorgas darbiem un mūža trimdu Sibīrijā. 1883. gadā saņēma atļauju apmesties Astrahaņā, pēc tam atgriezties Saratovā. Miris 1889. gada 17.(29.) oktobrī Saratovā.
Par saviem uzskatiem pēc nāves dēvēts par "vienu no izcilākajiem Krievijas sociāldemokrātijas priekštečiem". Ietekmējies no vācu klasiskās filosofijas, it īpaši Feierbaha. Konsekventi iestājās par kardinālu valsts varas sistēmas maiņu. Saistīja to ar "vienkāršo ļaužu" atbrīvošanu no dzimtbūšanas un vienpusējā buržuāzijas diktāta. Gnozeoloģijā pieturējās pie materiālistiskajām pozīcijām, kritizēja agnosticismu. Par mērķi uzskatīja pāreju uz sociālismu, par pamatu ņemot zemnieku kopienu, atzina revolūcijas nepieciešamību. Politekonomijā izvirzīja utopisku ideju par „īpašnieka un strādnieka īpašību pilnīgu apvienošanu vienā personā“. Viņa darbi ievērojami ietekmēja gan t.s. narodņiku kurstību, gan krievu literatūras un mākslas aprindas.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 63.-64. lpp.
- Černiševskis Nikolajs. Ko darīt? - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1951.
- Černiševskis Nikolajs. Filozofisko rakstu izlase. 2 sējumos - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1951.-1952.
- Paperno Irina. Chernyshevsky and the Age of Realism: A Study in the Semiotics of Behavior. - Stanford University Press: Stanford, 1988
- Водолазов Г.Г., От Чернышевского к Плеханову. - Москва, 1969
- Федоров K. Жизнь великих людей. Н.Г.Ч. - СПб., 1905
Resursi internetā par šo tēmu
- Чернышевский Николай Гаврилович - chernishevskiy.net
- Чернышевский Николай Гаврилович: Сочинения. / в интернет-библиотеке Максима Мошкова
- Николай Гаврилович Чернышевский: Что делать? Барским крестьянам... и др.
