Atšķirības starp "Ģenealoģija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(papildinu - ārējā saite)
(papildinu - ārējā saite)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ģenealoģija''' (sengr: γενεα - ''genea'', "ģimene", un  λόγος - ''logos'', "vārds", "zināšanas") - vēstures palīgdisciplīna, kas pēta radurakstus, dzimtu, ģimeņu un atsevišķu personu izcelšanos, radniecības saites. Ir cieši saistīta ar heraldiku, diplomātiku, heraldiku un citām vēstures palīgdisciplīnām. Ģenealoģija atrod biogrāfisku informāciju, palīdz noskaidrot īpašuma, sociālās un politiskās attiecības. Bioloģijā par ģenealoģiju dēvē datus par pētījamā indivīda vai indivīdu grupas izcelsmi.
+
'''Ģenealoģija''' (gr. ''γενεα'', ''genes'' - "ģimene" + "λόγος", ''logos'', "vārds", "zināšanas") - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta radurakstus, dzimtu, ģimeņu un atsevišķu personu izcelšanos, radniecības saites, palīdz noskaidrot biogrāfisku informāciju, palīdz noskaidrot īpašuma, sociālās un politiskās attiecības. Ir cieši saistīta ar [[Heraldika|heraldiku]], [[Diplomātika|diplomātiku]], un citām vēstures palīgdisciplīnām.
  
  
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
Valdnieku, ievērojamu personu un mītisko varoņu radu rakstus veidoja jau senie ēģiptieši, ebreji, grieķi un romieši, taču tiem bija drīzāk reliģiska jēga. Kā klasisks senās ģenealoģijas piemērs var kalpot jūdu/kristiešu svētie raksti "Bībele", kur īpaša vērtība tiek pievērsta personāžu izcelsmei un radu rakstiem. Īpašu nozīmi ģenealoģija ieguva viduslaiku Eiropā un Japānā, kad visas sabiedriskās  attiecības bija saistītas ar izcelsmi, radu rakstiem, klana piederību, mantošanas tiesībām utt.
 
Valdnieku, ievērojamu personu un mītisko varoņu radu rakstus veidoja jau senie ēģiptieši, ebreji, grieķi un romieši, taču tiem bija drīzāk reliģiska jēga. Kā klasisks senās ģenealoģijas piemērs var kalpot jūdu/kristiešu svētie raksti "Bībele", kur īpaša vērtība tiek pievērsta personāžu izcelsmei un radu rakstiem. Īpašu nozīmi ģenealoģija ieguva viduslaiku Eiropā un Japānā, kad visas sabiedriskās  attiecības bija saistītas ar izcelsmi, radu rakstiem, klana piederību, mantošanas tiesībām utt.
  
Sākumā ģenealoģija bija visai lietišķa nozare ar utilitāriem mērķiem - tika veidoti radu raksti kā ģenealoģiskie koki vai tabulas. Tā rezultātā uzkrājās visai ievērojams ģenealoģisko materiālu klāsts, kura izvērtēšanai gan nepieciešama visai kritiska attieksme (visai apšaubāmi avoti, bieži sastopamie ciltskoku falsifikācijas gadījumi).
+
Sākumā ģenealoģija bija visai lietišķa nozare ar utilitāriem mērķiem - tika veidoti radu raksti kā ģenealoģiskie koki vai tabulas. Tā rezultātā uzkrājās visai ievērojams ģenealoģisko materiālu klāsts, kura izvērtēšanai gan nepieciešama visai kritiska attieksme (visai apšaubāmi avoti, bieži sastopamie [[Ciltskoks|ciltskoku]] falsifikācijas gadījumi).
  
Teorētiska interese par ģenealoģiju un tās pārveidošanās par vēstures palīgdisciplīnu sākās aptuveni XVII-XVIII gs. -  A.Dušēns (''Duchene''), P.Anselms (''Anselme''), Ozjē (''Hozier'') u.c. Francijā, Dž. Dagteils (''Dugdale'') Anglijā, H.Riteršauzens (''Ritterschausen''), K.M.Špēners (''Spener''), J.V.Imhofs (''Imhof''), I.Gaterers (''Gatterer'') un I.Hibners (''Hubner'') Vācijā u.c.
+
Teorētiska interese par ģenealoģiju un tās pārveidošanās par vēstures palīgdisciplīnu sākās aptuveni XVII-XVIII gs. -  A.Dušēns (''Duchene''), P.Anselms (''Anselme''), Ozjē (''Hozier'') u.c. Francijā, Dž. Dagteils (''Dugdale'') Lielbritānijā, H.Riteršauzens (''Ritterschausen''), K.M.Špēners (''Spener''), J.V.Imhofs (''Imhof''), I.Gaterers (''Gatterer'') un I.Hibners (''Hubner'') Vācijā u.c.
  
XVIII gs. beigās vairākās Eiropas valstīs ģenealoģiju apstiprina kā mācību priekšmetu mācību iestādēs. Tika izdoti aristokrātu dzimtu ciltskoku krājumi un ģenealoģijas rokasgrāmatas (viena no visaptverošākajām kopš 1763. gada ir t.s. "Gotu alamanahs" - "Gothaischer kalender", "Alamanach de Gotha", kas iznāca līdz 1943. gadam piecos laidienos; tā turpinājums Vācijā no 1951. gada - "Genealogisches Handbuch des Adels"). XIX gs., parādijās arī turīgo tirgotāju un rūpnieku ciltskoki (piemēram, Vācijā - "Genealogisches Handbuch burgerlicher Familien", 1889.-1911.).
+
XVIII gs. beigās vairākās Eiropas valstīs ģenealoģiju apstiprina kā mācību priekšmetu mācību iestādēs. Tiek izdoti aristokrātu dzimtu ciltskoku krājumi un ģenealoģijas rokasgrāmatas (viena no visaptverošākajām kopš 1763.g. ir t.s. "Gotu alamanahs" - "Gothaischer kalender'" - "Alamanach de Gotha", kas iznāca līdz 1943. gadam piecos laidienos; tā turpinājums Vācijā no 1951. gada - "Genealogisches Handbuch des Adels'"). Vēlāk, XIX gs., parādijās arī turīgo tirgotāju un rūpnieku ciltskoki (piemēram, Vācijā - "Genealogisches Handbuch burgerlicher Familien", 1889.-1911.).
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
== Literatūra ==
  
* [http://genealogy.about.com/ About Genealogy]
+
* Eduard Heydenreich. Handbuch der praktischen Genealogie. 2 Bände. 2. Auflage. Degener, Leipzig 1913
 +
* Helmut Ivo. Familienforschung leicht gemacht (Anleitungen, Methoden, Tipps). ISBN 3-492-24606-0
 +
* Astrid Küntzel, Yvonne Leiverkus. Genealogie für die Ewigkeit? Familienforschung, Geschichtswissenschaft und Archive gemeinsam im digitalen Zeitalter, in: Archivar, Jg. 61 (2008), S. 48f., ISSN 0003-9500
 +
* Eckart Henning, Wolfgang Ribbe. Handbuch der Genealogie. Neustadt/Aisch, 1972
 +
* Verein für Computergenealogie (Hrsg.): Ahnenforschung - auf den Spuren der Vorfahren - Ein Ratgeber für Anfänger und Fortgeschrittene. ISBN 3-9808739-4-3
 +
* Wolfgang Ribbe, Eckart Henning. Taschenbuch für Familiengeschichtsforschung. 13. Auflage. Degener, Neustadt/Aisch 2006, ISBN 3-7686-1065-9
 +
* Joachim Wolters. Familien- und Stammbaumforschung leicht gemacht. ISBN 3-442-13677-6
 +
 
 +
== Ārējās saites par šo tēmu ==
 +
 
 +
==== Ciltskoku veidošanas programmas digitālajā vidē ====
 +
 
 +
* [http://genery.com/ru/ Древо Жизни (angl. ''Agelong Tree'') programma ciltskoku veidošanai Windows vidē]
 +
* [http://gramps-project.org/ GRAMPS - programma ciltskoku veidošanai Linux un Windows vidē]
 +
* [http://www.myheritage.com/ Family Tree Builder - programma ciltskoku veidošanai]
 +
 
 +
==== Ģenealoģijai veltīti portāli ====
 +
 
 +
* [http://www.conce.com Conce - People search, Family trees, social networks (angļu val.)]
 +
* [http://genealogy.top650.com/ Ģenealoģijai veltītu saišu interernetā katalogs]
 +
* [http://www.cyndislist.com/ Cyndi's List - a directory of genealogy links. The site is in English but provides resources for dozens of nations. (angļu val.)]
 +
* [http://www.academic-genealogy.com/ Family Genealogy and History Internet Education Directory, a humanities and social sciences portal with a large collection of primary or secondary database records (angļu val.)]
 +
* [http://www.archives.gov/genealogy/ Genealogy Research at the National Archives of the USA, which offers some records online and includes information about many federally kept records of interest to genealogists (angļu val.)]
 +
* [http://www.genuki.org.uk GENUKI, a portal for genealogical information in the United Kingdom and Ireland (also includes Isle of Man and Channel Islands), maintained by volunteers (angļu val.)]
 +
* [http://www.myheritage.com/genealogy MyHeritage, genealogy tools and search  with more than 200,000,000 individuals registered in family trees (angļu val.)]
 +
----
 +
* [http://www.kirche-jesu-christi.org/familie-und-tempel/genealogie-der-mormonen.html Genealogieforschungsstellen des weltweit größten Genealogie-Archivs mit aktuellen Öffnungszeiten (vācu val.)]
 +
* [http://www.ahnenforschung.net Deutsches Genealogieportal: enthält Webverzeichnis, Forum, Anfängertipps (vācu val.)]
 +
* [http://www.swissgenealogie.ch Schweizer Genealogie-Forschung (vācu val.)]
 +
* [http://chgh.net Der genealogisch-heraldische Webkatalog der Schweiz mit grosser Wappensammlung (vācu val.)]
 +
* [http://www.adler-wien.at Heraldisch-Genealogische Gesellschaft Adler in Wien: Genealogie in Österreich (vācu val.)]
 +
* [http://christoph.stoepel.net/geogen.aspx Onlinedienst „Geogen“: Geografische Verteilung von Familiennamen in Deutschland und Österreich (vācu val.)]
 +
* [http://www.vdda.de/FV-links.html Liste adliger Familienverbände (vācu val.)]
 +
* [http://www.ifd-allensbach.de/pdf/prd_0707.pdf Allensbach-Umfrage zur Genealogie in Deutschland, 2007 (vācu val.)]
 +
* [http://www.ancestry.de/learn/learningcenters/facts.aspx Karten zur Häufigkeit und geographischen Verteilung von Familiennamen (vācu val.)]
 +
----
 +
* [http://www.gosarchive.org/ Генеалогия и  поиск в архивах России и СНГ - Архивная служба "Архивист" (krievu val.)]
 +
* [http://www.jewishperson.org/ Еврейская генеалогия - Новоградволынский и Слуцкий уезды (krievu val.)]
 +
* [http://vgd.ru/ Всероссийское Генеалогическое Древо (krievu val.)]
 +
* [http://greybooks.ru/catalog/index.php?cPath=123_125_80_56/ Literatūra (krievu val.)]
 +
* [http://genealogia.ru/ genealogia.ru (krievu val.)]
 +
* [http://ufagen.ru/ Ģenealoģija un arhīvi (krievu val.)]
 +
* [http://www.centergen.ru/ Ģenealoģijas un informācijas centrs (krievu val.)]
 +
* [http://news.centergen.ru/ Jaunākās ziņas ģenealoģijā, novadpētniecībā, onomastikā, toponīmikā u.c. (krievu val.)]
 +
* [http://www.geno.ru/ «Российские Династии» (krievu val.)]
 +
* [http://genotree.ru/ Ģenealoģija (krievu val.)]
 +
* [http://www.bulat.iatp.org.ua Zaporožjes ģenealoģija (krievu val.)]
 +
* [http://gen.host-it.ru/ Ģenealoģija (krievu val.)]
 +
* [http://www.djeguako.ru Джегуако - abhāzu ģenealoģija (krievu val.)]
 +
* [http://www.genro.ru Ģenealoģija (krievu val.)]
 +
* [http://rodgersforum.fastbb.ru/ Urālu reģiona ģenealoģijai veltīts forums (krievu val.)]
  
 
[[Kategorija:Vēstures zinātne]]
 
[[Kategorija:Vēstures zinātne]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. jūlijs, plkst. 12.48

Ģenealoģija (gr. γενεα, genes - "ģimene" + "λόγος", logos, "vārds", "zināšanas") - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta radurakstus, dzimtu, ģimeņu un atsevišķu personu izcelšanos, radniecības saites, palīdz noskaidrot biogrāfisku informāciju, palīdz noskaidrot īpašuma, sociālās un politiskās attiecības. Ir cieši saistīta ar heraldiku, diplomātiku, un citām vēstures palīgdisciplīnām.



Valdnieku, ievērojamu personu un mītisko varoņu radu rakstus veidoja jau senie ēģiptieši, ebreji, grieķi un romieši, taču tiem bija drīzāk reliģiska jēga. Kā klasisks senās ģenealoģijas piemērs var kalpot jūdu/kristiešu svētie raksti "Bībele", kur īpaša vērtība tiek pievērsta personāžu izcelsmei un radu rakstiem. Īpašu nozīmi ģenealoģija ieguva viduslaiku Eiropā un Japānā, kad visas sabiedriskās attiecības bija saistītas ar izcelsmi, radu rakstiem, klana piederību, mantošanas tiesībām utt.

Sākumā ģenealoģija bija visai lietišķa nozare ar utilitāriem mērķiem - tika veidoti radu raksti kā ģenealoģiskie koki vai tabulas. Tā rezultātā uzkrājās visai ievērojams ģenealoģisko materiālu klāsts, kura izvērtēšanai gan nepieciešama visai kritiska attieksme (visai apšaubāmi avoti, bieži sastopamie ciltskoku falsifikācijas gadījumi).

Teorētiska interese par ģenealoģiju un tās pārveidošanās par vēstures palīgdisciplīnu sākās aptuveni XVII-XVIII gs. - A.Dušēns (Duchene), P.Anselms (Anselme), Ozjē (Hozier) u.c. Francijā, Dž. Dagteils (Dugdale) Lielbritānijā, H.Riteršauzens (Ritterschausen), K.M.Špēners (Spener), J.V.Imhofs (Imhof), I.Gaterers (Gatterer) un I.Hibners (Hubner) Vācijā u.c.

XVIII gs. beigās vairākās Eiropas valstīs ģenealoģiju apstiprina kā mācību priekšmetu mācību iestādēs. Tiek izdoti aristokrātu dzimtu ciltskoku krājumi un ģenealoģijas rokasgrāmatas (viena no visaptverošākajām kopš 1763.g. ir t.s. "Gotu alamanahs" - "Gothaischer kalender'" - "Alamanach de Gotha", kas iznāca līdz 1943. gadam piecos laidienos; tā turpinājums Vācijā no 1951. gada - "Genealogisches Handbuch des Adels'"). Vēlāk, XIX gs., parādijās arī turīgo tirgotāju un rūpnieku ciltskoki (piemēram, Vācijā - "Genealogisches Handbuch burgerlicher Familien", 1889.-1911.).

Literatūra

  • Eduard Heydenreich. Handbuch der praktischen Genealogie. 2 Bände. 2. Auflage. Degener, Leipzig 1913
  • Helmut Ivo. Familienforschung leicht gemacht (Anleitungen, Methoden, Tipps). ISBN 3-492-24606-0
  • Astrid Küntzel, Yvonne Leiverkus. Genealogie für die Ewigkeit? Familienforschung, Geschichtswissenschaft und Archive gemeinsam im digitalen Zeitalter, in: Archivar, Jg. 61 (2008), S. 48f., ISSN 0003-9500
  • Eckart Henning, Wolfgang Ribbe. Handbuch der Genealogie. Neustadt/Aisch, 1972
  • Verein für Computergenealogie (Hrsg.): Ahnenforschung - auf den Spuren der Vorfahren - Ein Ratgeber für Anfänger und Fortgeschrittene. ISBN 3-9808739-4-3
  • Wolfgang Ribbe, Eckart Henning. Taschenbuch für Familiengeschichtsforschung. 13. Auflage. Degener, Neustadt/Aisch 2006, ISBN 3-7686-1065-9
  • Joachim Wolters. Familien- und Stammbaumforschung leicht gemacht. ISBN 3-442-13677-6

Ārējās saites par šo tēmu

Ciltskoku veidošanas programmas digitālajā vidē

Ģenealoģijai veltīti portāli