Atšķirības starp "Ģenerālštati" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ģenerālštati''' (fr. ''États généraux'') - atkarīgā no konteksta: '''1.''' [[Kārtu pārstāvniecība]]s centrālā sapulce [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] līdz 1789. gadam, kuru pirmo reizi sasauca [[karalis]] [[Filips IV (Francijas karalis)|Filips IV]] 1302. gadā. Sanāca kopā neregulāri, parasti lemjot par ārkārtas līdzekļu piešķiršanu valdībai, taču varot lemt arī par citiem valsts pārvaldes jautājumiem. Laikā no 1614. līdz 1789. gadiem ''ģenerālštatus'' nesasauca. Tie atkal tika sasaukti 1789. gada 5. maijā un šai pašā gada 17. jūnijā sapulce pārdēvēta par [[Nacionālā sapulce|Nacionālo sapulci]]. '''2.''' Augstākā [[Kārta|kārtu]] pārstāvju sapulce Nīderlandes apvienotajās provincēs kopš 1463. gada. Mūsdienās [[Nīderlandes karaliste]]s [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums.
+
'''Ģenerālštati''' (fr. ''États généraux'') - atkarīgā no konteksta: '''1.''' [[Kārtu pārstāvniecība]]s centrālā sapulce [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] līdz 1789. gadam, kuru pirmo reizi sasauca [[karalis]] [[Filips IV (Francijas karalis)|Filips IV]] 1302. gadā. Sanāca kopā neregulāri, parasti lemjot par ārkārtas līdzekļu piešķiršanu valdībai, taču varot lemt arī par citiem valsts pārvaldes jautājumiem. Laikā no 1614. līdz 1789. gadiem ''ģenerālštatus'' nesasauca (izņemot 1560., 1576., 1588. un 1593. gadu). Tie atkal tika sasaukti 1789. gada 5. maijā un šai pašā gada 17. jūnijā sapulce pārdēvēta par [[Nacionālā sapulce|Nacionālo sapulci]]. '''2.''' Augstākā [[Kārta|kārtu]] pārstāvju sapulce Nīderlandes apvienotajās provincēs kopš 1463. gada. Mūsdienās [[Nīderlandes karaliste]]s [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. decembris, plkst. 13.29

Ģenerālštati (fr. États généraux) - atkarīgā no konteksta: 1. Kārtu pārstāvniecības centrālā sapulce Francijas karalistē līdz 1789. gadam, kuru pirmo reizi sasauca karalis Filips IV 1302. gadā. Sanāca kopā neregulāri, parasti lemjot par ārkārtas līdzekļu piešķiršanu valdībai, taču varot lemt arī par citiem valsts pārvaldes jautājumiem. Laikā no 1614. līdz 1789. gadiem ģenerālštatus nesasauca (izņemot 1560., 1576., 1588. un 1593. gadu). Tie atkal tika sasaukti 1789. gada 5. maijā un šai pašā gada 17. jūnijā sapulce pārdēvēta par Nacionālo sapulci. 2. Augstākā kārtu pārstāvju sapulce Nīderlandes apvienotajās provincēs kopš 1463. gada. Mūsdienās Nīderlandes karalistes parlamenta nosaukums.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 77.-78. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu