Ģenerālštati

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 20. decembris, plkst. 13.52, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ģenerālštati (fr. États généraux) - atkarībā no konteksta: 1. Kārtu pārstāvniecības centrālā sapulce Francijas karalistē no 1302. līdz 1789. gadam, kuru pizveidoja karalis Filips IV. Sanāca kopā neregulāri - 1302., 1308., 1313., 1317., 1343., 1355., 1356., 1357., 1358., 1359., 1363., 1420., 1439., 1468., 1484., 1560., 1561., 1576., 1577., 1588., 1589., 1593., 1604., 1614. un 1789. gadā, - parasti lemjot par ārkārtas līdzekļu piešķiršanu valdībai, jaunu nodokļu ieviešanu, taču varot lemt arī par citiem valsts pārvaldes jautājumiem. Tie atkal tika sasaukti 1789. gada 5. maijā un šai pašā gada 17. jūnijā sapulce pārdēvēta par Nacionālo sapulci. 2. Augstākā kārtu pārstāvju sapulce Nīderlandes apvienotajās provincēs (hol. Staten-Generaal van het Koninkrijk der Nederlanden) kopš 1463. gada, pēc Nīderlandi apvienojušo Burgundijas hercogu iniciatīvas. T.s. Astoņdesmitgadu kara laikā opozīcijas Spānijas karalistes tronim centrs, bet pēc Ziemeļnīderlandes atdalīšanās Savienoto provinču republikas augstākā valsts varas institūcija. Mūsdienās Nīderlandes karalistes parlamenta nosaukums.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Generalstände
  • angliski: States-General
  • krieviski: Генеральные штаты

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 77.-78. lpp.
  • Maurice Keen. The Pelican History of Medieval Europe. - Penguin books, 1982

Resursi internetā par šo tēmu