Atšķirības starp "Ģenerālštati" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ģenerālštati''' (fr. ''États généraux'') - atkarīgā no konteksta: '''1.''' [[Kārtu pārstāvniecība]]s centrālā sapulce [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] līdz 1789. gadam, kuru pirmo reizi sasauca [[karalis]] [[Filips IV (Francijas karalis)|Filips IV]] 1302. gadā. Sanāca kopā neregulāri, parasti lemjot par ārkārtas līdzekļu piešķiršanu valdībai, taču varot lemt arī par citiem valsts pārvaldes jautājumiem. Laikā no 1614. līdz 1789. gadiem ''ģenerālštatus'' nesasauca (izņemot 1560., 1576., 1588. un 1593. gadu). Tie atkal tika sasaukti 1789. gada 5. maijā un šai pašā gada 17. jūnijā sapulce pārdēvēta par [[Nacionālā sapulce|Nacionālo sapulci]]. '''2.''' Augstākā [[Kārta|kārtu]] pārstāvju sapulce Nīderlandes apvienotajās provincēs (hol. ''Staten-Generaal van het Koninkrijk der Nederlanden'') kopš 1463. gada. Mūsdienās [[Nīderlandes karaliste]]s [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums.
+
'''Ģenerālštati''' (fr. ''États généraux'') - atkarīgā no konteksta: '''1.''' [[Kārtu pārstāvniecība]]s centrālā sapulce [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] līdz 1789. gadam, kuru pirmo reizi sasauca [[karalis]] [[Filips IV (Francijas karalis)|Filips IV]] 1302. gadā. Sanāca kopā neregulāri - 1302., 1308., 1313., 1317., 1343., 1355., 1356., 1357., 1358., 1359., 1363., 1420., 1439., 1468., 1484., 1560., 1561., 1576., 1577., 1588., 1589., 1593., 1604., 1614. un 1789. gadā, - parasti lemjot par ārkārtas līdzekļu piešķiršanu valdībai, taču varot lemt arī par citiem valsts pārvaldes jautājumiem. Tie atkal tika sasaukti 1789. gada 5. maijā un šai pašā gada 17. jūnijā sapulce pārdēvēta par [[Nacionālā sapulce|Nacionālo sapulci]]. '''2.''' Augstākā [[Kārta|kārtu]] pārstāvju sapulce Nīderlandes apvienotajās provincēs (hol. ''Staten-Generaal van het Koninkrijk der Nederlanden'') kopš 1463. gada, pēc Nīderlandi apvienojušo [[Burgundija]]s [[Hercogs|hercogu]] iniciatīvas. T.s. [[Astoņdesmitgadu karš|Astoņdesmitgadu kara]] laikā opozīcijas [[Spānijas karaliste]]s tronim centrs, bet pēc Ziemeļnīderlandes atdalīšanās [[Savienoto provinču republika]]s augstākā valsts varas institūcija. Mūsdienās [[Nīderlandes karaliste]]s [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums.
  
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
  
* '''vāciski:''' ''Generalkapitanat'', arī ''Kapitanat''
+
* '''vāciski:''' ''Generalstände''
* '''angliski:''' ''Captaincy General'', arī ''Captaincy''
+
* '''angliski:''' ''States-General''
 
* '''krieviski:''' ''Генеральные штаты''
 
* '''krieviski:''' ''Генеральные штаты''
  
10. rindiņa: 10. rindiņa:
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 77.-78. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 77.-78. lpp.
 +
* Maurice Keen. The Pelican History of Medieval Europe. - Penguin books, 1982
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. decembris, plkst. 13.48

Ģenerālštati (fr. États généraux) - atkarīgā no konteksta: 1. Kārtu pārstāvniecības centrālā sapulce Francijas karalistē līdz 1789. gadam, kuru pirmo reizi sasauca karalis Filips IV 1302. gadā. Sanāca kopā neregulāri - 1302., 1308., 1313., 1317., 1343., 1355., 1356., 1357., 1358., 1359., 1363., 1420., 1439., 1468., 1484., 1560., 1561., 1576., 1577., 1588., 1589., 1593., 1604., 1614. un 1789. gadā, - parasti lemjot par ārkārtas līdzekļu piešķiršanu valdībai, taču varot lemt arī par citiem valsts pārvaldes jautājumiem. Tie atkal tika sasaukti 1789. gada 5. maijā un šai pašā gada 17. jūnijā sapulce pārdēvēta par Nacionālo sapulci. 2. Augstākā kārtu pārstāvju sapulce Nīderlandes apvienotajās provincēs (hol. Staten-Generaal van het Koninkrijk der Nederlanden) kopš 1463. gada, pēc Nīderlandi apvienojušo Burgundijas hercogu iniciatīvas. T.s. Astoņdesmitgadu kara laikā opozīcijas Spānijas karalistes tronim centrs, bet pēc Ziemeļnīderlandes atdalīšanās Savienoto provinču republikas augstākā valsts varas institūcija. Mūsdienās Nīderlandes karalistes parlamenta nosaukums.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Generalstände
  • angliski: States-General
  • krieviski: Генеральные штаты

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 77.-78. lpp.
  • Maurice Keen. The Pelican History of Medieval Europe. - Penguin books, 1982

Resursi internetā par šo tēmu