Atšķirības starp "Ģenerālis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ģenerālis''' (fr. ''général'', angl. ''general'', vāc. ''General'', kr. ''генерал''; no lat. ''generalis'' - "vispārējs, visaptverošs"; ) - augstākā virsnieka dienesta pakāpe daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]]. Apzīmējums radās viduslaikos [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], tā dēvējot personas, kam uzticēts vadīt [[Armija|armiju]]. Ja karaspēka vienība sastāvēja no vairākām ieroču šķirām, jau esošajai pakāpei pievienoja apzīmējumu "ģenerālis" (''capitaine-général, colonel-général''). No XVI gs. atsevišķa pakāpe. XVII gs. to pieņēma arī citās Eiropas zemēs. Daudzās valstīs pakāpe tika sīkāk iedalīta apakškategorijās: [[ | + | '''Ģenerālis''' (fr. ''général'', angl. ''general'', vāc. ''General'', kr. ''генерал''; no lat. ''generalis'' - "vispārējs, visaptverošs"; ) - augstākā virsnieka dienesta pakāpe daudzu valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]]. Apzīmējums radās viduslaikos [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], tā dēvējot personas, kam uzticēts vadīt [[Armija|armiju]]. Ja karaspēka vienība sastāvēja no vairākām ieroču šķirām, jau esošajai pakāpei pievienoja apzīmējumu "ģenerālis" (''capitaine-général, colonel-général''). No XVI gs. atsevišķa pakāpe. XVII gs. to pieņēma arī citās Eiropas zemēs. Daudzās valstīs pakāpe tika sīkāk iedalīta apakškategorijās: [[ģenerālanšefs]] (pilns ģenerālis), [[ģenerālmajors]], [[ģenerālleitnants]]. |
Latvijas armijā pakāpe ieviesta ar Armijas virspavēlnieka 07.08.1919. pavēli (3 ģenerāļa kategorijas: ģenerālmajors, ģenerālleitnants, ģenerālis-virsaitis). | Latvijas armijā pakāpe ieviesta ar Armijas virspavēlnieka 07.08.1919. pavēli (3 ģenerāļa kategorijas: ģenerālmajors, ģenerālleitnants, ģenerālis-virsaitis). | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. decembris, plkst. 17.10
Ģenerālis (fr. général, angl. general, vāc. General, kr. генерал; no lat. generalis - "vispārējs, visaptverošs"; ) - augstākā virsnieka dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos. Apzīmējums radās viduslaikos Francijas karalistē, tā dēvējot personas, kam uzticēts vadīt armiju. Ja karaspēka vienība sastāvēja no vairākām ieroču šķirām, jau esošajai pakāpei pievienoja apzīmējumu "ģenerālis" (capitaine-général, colonel-général). No XVI gs. atsevišķa pakāpe. XVII gs. to pieņēma arī citās Eiropas zemēs. Daudzās valstīs pakāpe tika sīkāk iedalīta apakškategorijās: ģenerālanšefs (pilns ģenerālis), ģenerālmajors, ģenerālleitnants.
Latvijas armijā pakāpe ieviesta ar Armijas virspavēlnieka 07.08.1919. pavēli (3 ģenerāļa kategorijas: ģenerālmajors, ģenerālleitnants, ģenerālis-virsaitis).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128.-129. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 119. lpp. ISBN 9984-00-395-7
