Ģerboņa papildināšana

Ģerboņa papildināšana – jau heraldikas pirmssākumos radusies ģerboņa izmaiņu sistēma, kas ļāva atspoguļot vairogā ģimeniskus vai politiskus apsvērumus, valdījuma tiesības vai pretenzijas uz teritoriju, vairāku ģerboņu apvienošanu vienā.

ģerboņu apvienošana

Apvienotie ģerboņi (fr. écus composés, an. marshalling of arms, vc. Wappenvereinigung, kr. составные гербы) dažādās zemēs tiek veidoti atšķirīgi. Centrāleiropā to pamatā ir vairāku dzimtu saplūšana (laulība, vai, piemēram, izmirstot kādai slavenai dzimtai, kāds netiešāks mantinieks, lai vārds nezustu, pieņem izzušanai nolemto vārdu, ģerboni un titulu, papildinot savus jau esošos), Anglijā personām veido individuālos ģerboņus, papildinot dzimtas ģerboni ar individuālām figūrām, kurām jāatspoguļo īpašnieka vietu dzimtā, savukārt Francijā, izņemot četrdalījumu, ģerboņu apvienošanas veidiem nav īpašu terminu.

• Vienkāršākais veids ir likšana blakus (fr. parti, an. impalement), ko izmanto, ar skaldījumu apvienojot divu dzimtu vai divu valdījumu ģerboņa vairogus, vai dažkārt, ģerboni papildinot ar valdnieka piešķirtu labvēlības zīmi vai titulu. Britu heraldikā to izmanto gadījumā, kad apvieno laulāto ģerboņus, ja sieva nav mantiniece un nepretendē uz kādu titulu. Situācijā ar daudzām figūrām ģerboņos tas var būt grūti. Tad vairogus apvieno dalot, t.i. liekot ģerboņus vienu virs otra, vai šķeļot pa diagonāli.
• Kad likšana blakus īsti nav iespējama, izmanto pārgriešanu, kurā izmanto no katra ģerboņa tikai vienu pusi (fr. mi-parti, an. dimidation). Ne vienmēr pārgriešana liecina par kādu dzimtas tradīciju, jo bieži, it sevišķi jaunākajos laikos, tā atspoguļo vienīgi vēlmi darīt ģerboni krāšņāku.
• Tā kā ne visas figūras saglabā savu veidolu pārgriežot, jau kopš XIII gs. izmanto vairoga dalīšanu četrās daļās un abu apvienojamo vairogu izvietošanu, tos atkārtojot pa diagonāli, t.s. četrdalījumu (fr.écartelé, an. quartering, vc. Quadrierung, kr. четверочастный).
• Jebkuru no atsevišķajiem laukiem var vēlreiz skaldīt, četrdalīt, un arī pašu vairogu iespējams skaldīt un dalīt tik reižu, cik nepieciešams – t.s. sakrustošana (vc. Verschänkung, kr. разграничение). Mīnuss ir, ka samazinās figūru izmēri vēl vairāk, nekā četrdalot.