Atšķirības starp "Ļaudis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Komentāri) |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
Latvijas teritorijā viduslaikos ļaudis - pie kuriem pieskaitīja [[Vecākais|vecākos]], [[Labietis|labiešus]], [[Saimnieks|saimniekus]], [[Brīvzemnieks|brīvzemniekus]], - pretstatija visiem neļaudīm: [[Kalps|kalpiem]], [[Vārgs|vārgiem]], [[Bārs|bāriem]], [[Sērdienis|sērdieņiem]], [[Drellis|dreļļiem]] u.c. Publisko tiesību ziņā ļaudis bija viena [[kārta]], un viņu attiecības pret [[Kungs|kungu]] bija kolektīvas. | Latvijas teritorijā viduslaikos ļaudis - pie kuriem pieskaitīja [[Vecākais|vecākos]], [[Labietis|labiešus]], [[Saimnieks|saimniekus]], [[Brīvzemnieks|brīvzemniekus]], - pretstatija visiem neļaudīm: [[Kalps|kalpiem]], [[Vārgs|vārgiem]], [[Bārs|bāriem]], [[Sērdienis|sērdieņiem]], [[Drellis|dreļļiem]] u.c. Publisko tiesību ziņā ļaudis bija viena [[kārta]], un viņu attiecības pret [[Kungs|kungu]] bija kolektīvas. | ||
| − | * ''' | + | * '''Goda vīrs''' (lejasvāc. ''gode lude'', ''gude lude'') - cilvēks, kura gods nav aptraipīts. Seno laiku un viduslaiku tiesībās tikai šādas personas bija pilnīgi tiesību subjekti, kuri tikai ar goda vārdu vai zvērestu varēja atsaukt jebkuras aizdomas un pat apvainojumus noziegumā. |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 19. augusts, plkst. 07.05
Ļaudis (angļu-sakšu lēode, lejasvāc. lude, senaugšvāc. liuti, sensakš. liudi, pol. ludzie, kr. люди) - brīvo cilvēku apzīmējums lielā daļā indoeiropiešu tautu senajos laikos un viduslaikos.
Komentāri
Ģermāņi tā dēvēja sabiedrības augšslāņiem piederīgos, savukārt slāvi - visus brīvos iedzīvotājus, kas nebija vasaļi.
Latvijas teritorijā viduslaikos ļaudis - pie kuriem pieskaitīja vecākos, labiešus, saimniekus, brīvzemniekus, - pretstatija visiem neļaudīm: kalpiem, vārgiem, bāriem, sērdieņiem, dreļļiem u.c. Publisko tiesību ziņā ļaudis bija viena kārta, un viņu attiecības pret kungu bija kolektīvas.
- Goda vīrs (lejasvāc. gode lude, gude lude) - cilvēks, kura gods nav aptraipīts. Seno laiku un viduslaiku tiesībās tikai šādas personas bija pilnīgi tiesību subjekti, kuri tikai ar goda vārdu vai zvērestu varēja atsaukt jebkuras aizdomas un pat apvainojumus noziegumā.
Skat arī: Kārta
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 6. lpp.
