Atšķirības starp "Ņižņeudinskas kauja" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''kauja pie Ņižņeudinskas''' - militāra sadursme 1920. gada 29. janvārī Irkutskas apgabala Ņižņeudinskas (''Нижнеудинск'') dzelzceļa mezglā starp [[Čehoslovāku korpuss|Čehoslovāku korpusu]] un [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]] no vienas puses, un [[Sarkanā Armija|Sarkano Armiju]] no otras. Kauja sākās agrā rītā, kad -45°C salā un biezā miglā SA daļas uzbruka uz austrumiem braucošajiem čehu-slovāku un latviešu dzelzceļa sastāviem. Pamattriecienu izturēja latviešu ložmetējnieku postenis, Sarkanās armijas uzbrukums galu galā tika atsists. Troickas bataljons zaudēja 17 kritušus, 204 ievainotus un 64 pazudušus bez vēsts. Bez tam bataljonam nācās pamest kapitana Štrāla ešelonu, sadedzinot kanceleju ar dokumentiem, un | + | '''kauja pie Ņižņeudinskas''' - militāra sadursme 1920. gada 29. janvārī Irkutskas apgabala Ņižņeudinskas (''Нижнеудинск'') dzelzceļa mezglā starp [[Čehoslovāku korpuss|Čehoslovāku korpusu]] un [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]] no vienas puses, un [[Sarkanā Armija|Sarkano Armiju]] (''5-я Красная Армия'') no otras. Kauja sākās agrā rītā, kad -45°C salā un biezā miglā SA daļas uzbruka uz austrumiem braucošajiem čehu-slovāku un latviešu dzelzceļa sastāviem. Pamattriecienu izturēja latviešu ložmetējnieku postenis, Sarkanās armijas uzbrukums galu galā tika atsists, gūstot iespēju turpināt ceļu. Troickas bataljons zaudēja 17 kritušus, 204 ievainotus un 64 pazudušus bez vēsts. Bez tam bataljonam nācās pamest kapitana Štrāla ešelonu, sadedzinot kanceleju ar dokumentiem, un doties uz Vladivostoku tikai vienā vilciena ešelonā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. janvāris, plkst. 13.19
kauja pie Ņižņeudinskas - militāra sadursme 1920. gada 29. janvārī Irkutskas apgabala Ņižņeudinskas (Нижнеудинск) dzelzceļa mezglā starp Čehoslovāku korpusu un Troickas bataljonu no vienas puses, un Sarkano Armiju (5-я Красная Армия) no otras. Kauja sākās agrā rītā, kad -45°C salā un biezā miglā SA daļas uzbruka uz austrumiem braucošajiem čehu-slovāku un latviešu dzelzceļa sastāviem. Pamattriecienu izturēja latviešu ložmetējnieku postenis, Sarkanās armijas uzbrukums galu galā tika atsists, gūstot iespēju turpināt ceļu. Troickas bataljons zaudēja 17 kritušus, 204 ievainotus un 64 pazudušus bez vēsts. Bez tam bataljonam nācās pamest kapitana Štrāla ešelonu, sadedzinot kanceleju ar dokumentiem, un doties uz Vladivostoku tikai vienā vilciena ešelonā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 149. lpp.
