Atšķirības starp "Šķīrējtiesa" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Šķīrējtiesa''' (ahgl. ''court of arbitration'', vāc. ''Schieds-gericht'', kr. ''третейский суд'') - tiesas institūcija, ko izveido pašas strīda puses. Sastopama jau [[Hellada|Senajā Grieķijā]], kur ''šķīrējtiesa'' izšķīra strīdus starp [[Polisa|polisām]]. [[Senā Roma|Senajā Romā]] pastāvēja, taču tajā vērsās reti, izņēmuma kārtā. Izplatīta Eiropā viduslaikos, kur par ''šķīrējtiesu'' kalpoja [[Pāvests|pāvesti]], laicīgie [[Monarhs|monarhi]], [[Universitāte|universitāšu]] tiesību zinātņu fakultātes u.tml. Kļuva populāras sākot ar XIX gs. otro pusi. 1907. gada 18. oktobrī Hāgā ar pieņemto konvenciju par ''šķīrējtiesu'' izveidoja pastāvīgu starptautisko ''šķīrējtiesu'', nosakot tās iekārtu un darbības pamatprincipus.
+
'''Šķīrējtiesa''' (angl. ''court of arbitration'', vāc. ''Schieds-gericht'', kr. ''третейский суд'') - tiesas institūcija, ko izveido pašas strīda puses. Sastopama jau [[Hellada|Senajā Grieķijā]], kur ''šķīrējtiesa'' izšķīra strīdus starp [[Polisa|polisām]]. [[Senā Roma|Senajā Romā]] pastāvēja, taču tajā vērsās reti, izņēmuma kārtā. Izplatīta Eiropā viduslaikos, kur par ''šķīrējtiesu'' kalpoja [[Pāvests|pāvesti]], laicīgie [[Monarhs|monarhi]], [[Universitāte|universitāšu]] tiesību zinātņu fakultātes u.tml. Kļuva populāras sākot ar XIX gs. otro pusi. 1907. gada 18. oktobrī Hāgā ar pieņemto konvenciju par ''šķīrējtiesu'' izveidoja pastāvīgu starptautisko ''šķīrējtiesu'', nosakot tās iekārtu un darbības pamatprincipus.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. jūlijs, plkst. 06.53

Šķīrējtiesa (angl. court of arbitration, vāc. Schieds-gericht, kr. третейский суд) - tiesas institūcija, ko izveido pašas strīda puses. Sastopama jau Senajā Grieķijā, kur šķīrējtiesa izšķīra strīdus starp polisām. Senajā Romā pastāvēja, taču tajā vērsās reti, izņēmuma kārtā. Izplatīta Eiropā viduslaikos, kur par šķīrējtiesu kalpoja pāvesti, laicīgie monarhi, universitāšu tiesību zinātņu fakultātes u.tml. Kļuva populāras sākot ar XIX gs. otro pusi. 1907. gada 18. oktobrī Hāgā ar pieņemto konvenciju par šķīrējtiesu izveidoja pastāvīgu starptautisko šķīrējtiesu, nosakot tās iekārtu un darbības pamatprincipus.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 108. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu