Atšķirības starp "Šumera" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
21. rindiņa: 21. rindiņa:
 
* [[Akšaka]]
 
* [[Akšaka]]
 
|}
 
|}
−
'''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus un viena no senākajām [[Civilizācija|civilizācijām]], kas izveidojās [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. [[Nubanda]]s vadīta centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, kodificēta likumdošana, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums (teritorijas atsegtība migrācijas procesiem un karadarbībai) radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos pirmās [[Pilsēta|pilsētas]], kas pārauga pilsētvalstīs. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no tām izdodas būtiski palielināt savu ietekmi (piemēram, Ūrai), taču pēc neilga laika to radītās valstis sairst, pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku ([[Nomadi|nomadu]] vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā laiku līdz Hamurapi [[Babilonija]]s lielvalsts izveidei var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. Ap 2261. g.p.m.ē. šumeru pilsētvalstis pakļauj [[Akadas valsts]] un tās vairs nespēlē patstāvīgu politisku lomu.
+
'''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus un viena no senākajām [[Civilizācija|civilizācijām]], kas izveidojās [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums (teritorijas atsegtība migrācijas procesiem un karadarbībai) radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos pirmās [[Pilsēta|pilsētas]], kas pārauga pilsētvalstīs. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no tām izdodas būtiski palielināt savu ietekmi (piemēram, Ūrai), taču pēc neilga laika to radītās valstis sairst, pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku ([[Nomadi|nomadu]] vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas.  
  
−
Klasiski agrāra ekonomika. Irigācijas lauksaimniecība: audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, arbūzus, redīsus. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Amatniecībā liela nozīmē keramikai un metālapstrāde (bronza un dārgmetāli). Lopkopībā audzēja liellopus, kazas, aitas, cūkas, turēja mājputnus. Attīstījās monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, kā arī sava oriģinālrakstība (t.s. ''[[ķīļraksts]]''), skaitīšanas sistēma.
+
Raksturīga [[Nubanda|Nubandu]] vadīta centralizēta pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, kodificēta likumdošana, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Klasiski agrāra ekonomika. Irigācijas lauksaimniecība: audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, arbūzus, redīsus. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Amatniecībā liela nozīmē keramikai un metālapstrāde (bronza un dārgmetāli). Lopkopībā audzēja liellopus, kazas, aitas, cūkas, turēja mājputnus. Attīstījās monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, kā arī sava oriģinālrakstība (t.s. ''[[ķīļraksts]]''), skaitīšanas sistēma.
 +
 
 +
Kopumā laiku līdz Hamurapi [[Babilonija]]s lielvalsts izveidei var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. Ap 2261. g.p.m.ē. šumeru pilsētvalstis pakļauj [[Akadas valsts]] un tās vairs nespēlē patstāvīgu politisku lomu.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 16.37

Šumera
Sumer map.jpg
šumeru
pilsētvalstis
(2750.-2615. p.m.ē.):

Šumera (angl. Sumer, vāc. un fr. Sumer, kr. Шумер) - vēsturisks apvidus un viena no senākajām civilizācijām, kas izveidojās Dienvidmezopotāmijā, šumeru pilsētvalstu konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums (teritorijas atsegtība migrācijas procesiem un karadarbībai) radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos pirmās pilsētas, kas pārauga pilsētvalstīs. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no tām izdodas būtiski palielināt savu ietekmi (piemēram, Ūrai), taču pēc neilga laika to radītās valstis sairst, pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (nomadu vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas.

Raksturīga Nubandu vadīta centralizēta pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, kodificēta likumdošana, sabiedrības noslāņošanās un verdzība. Klasiski agrāra ekonomika. Irigācijas lauksaimniecība: audzēja kviešus, miežus, sezamu, zirņus, lēcas, pupas, kāpostus, ķiplokus, sīpolus, gurķus, ķirbjus, arbūzus, redīsus. No augļiem dominēja dateļpalmas, granātāboli un vīģes. Amatniecībā liela nozīmē keramikai un metālapstrāde (bronza un dārgmetāli). Lopkopībā audzēja liellopus, kazas, aitas, cūkas, turēja mājputnus. Attīstījās monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, kā arī sava oriģinālrakstība (t.s. ķīļraksts), skaitīšanas sistēma.

Kopumā laiku līdz Hamurapi Babilonijas lielvalsts izveidei var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. Ap 2261. g.p.m.ē. šumeru pilsētvalstis pakļauj Akadas valsts un tās vairs nespēlē patstāvīgu politisku lomu.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
  • Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
  • Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Šumera&oldid=44120"