16. aprīļa pučs

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 26. februāris, plkst. 10.38, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

16. aprīļa pučs - 1919. gada 16. aprīlī Liepājā landesvēra daļu īstenots apvērsums, kura rezultātā uz laiku tika gāzts Latvijas Pagaidu valdības K.Ulmaņa vadītais ministru kabinets. Apvērsumu īstenoja baltiešu virsnieki – brāļi fon Manteifeļi, fon Reke, fon Maidels, - kas arestēja Latvijas Republikas Pagaidu valdības ministrus M.Valteru un J.Blumbergu (pārējie ministri patvērās britu militārās misijas ēkā, dažas dienas vēlāk pārcēlās uz tvaikoni "Saratov", kas britu karakuģu aizsardzībā stāvēja Liepājas ostas reidā, un turpmākos mēnešus pavadīja Antantes spēķu apsardzībā). Iemesls bija citu etnisko grupu mērķtiecīga atstumšana no valsts likteņu lemšanas, politisko varu koncentrējot tikai etnisko latviešu rokās, strauji pieaugošais latviešu politiskais nacionālisms un uz tā pamata aizvien biežākie latviešu konflikti ar citu tautību karavīriem.[1] Pēc apvērsuma puča īstenotāji nonāca lielās grūtībās, jo izrādījās, ka viņu iecerei nemaz nav tik daudz atbalstītāju, kā bija cerēts. Vadīt jauno valdību piedāvāja vairākām prominentām personām, t.sk. firstam fon Līvenam, taču tas atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs Dienvidlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jānis Balodis. Galu galā uzņemties jauna ministru kabineta veidošanu piekrita bijušais prokurors O.Borovskis, izveidojot t.s. Brimmera-Borovska kabinetu.

Atsauces

  1. Piemēram, pēc pulkveža J. Apiņa pavēles Rudbāržos tika arestēti pieci vācu zemessargi (t.s. landesvēristi), to skaitā arī vairāki virsnieki, kuri devās uz Liepāju. Konvoja seržants lika arestētos nošaut. Vācu 6. rezerves korpusa štābs landesvēristu nogalināšanā vainoja pulkvedi J.Apini un viņa adjutantu leitnantu K.Libertu. J.Apinim izdevās no atbildības izvairīties, bet leitnantu kara tiesa notiesāja uz nāvi (K.Libertam izdevās no cietuma izbēgt). - Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 177. lpp.

Literatūra

  • Jēkabsons Ē. Jāņa Aleksandra Liberta loma Latvijas vēsturē un viņa liecība par 1919. gada 16. aprīļa Liepājas puču. // Latvijas arhīvi. 1996, Nr.3/4., 103.-111. lpp.
  • Jēkabsons Ē. 1919. gada 16. aprīļa apvērsums Liepājā // Tēvijas Sargs. - 2009. - Nr. 4 (aprīlis), 26.-27. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu