Atšķirības starp "1968. gada Studentu maijs Francijā" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Notikumu hronoloģija) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* 22. martā Humanitāro zinātņu fakultātes studenti Nanterā, protestējot pret "Dienvidvjetnamas aizstāvēšanas nacionālās komitejas" aktīvistu grupas arestu, uzsāka nemierus fakultātes ēkā, paralizējot darbu tajā. Izveidojās t.s. ''22. marta kustība''. Ar saukli "No universitātes kritikas līdz sabiedrības kritikai" fakultātē sākās pastāvīgas studentu diskusijas par nepieciešamajām pārmaiņām augstskolas darbības principos un visā sabiedrībā kopumā. | * 22. martā Humanitāro zinātņu fakultātes studenti Nanterā, protestējot pret "Dienvidvjetnamas aizstāvēšanas nacionālās komitejas" aktīvistu grupas arestu, uzsāka nemierus fakultātes ēkā, paralizējot darbu tajā. Izveidojās t.s. ''22. marta kustība''. Ar saukli "No universitātes kritikas līdz sabiedrības kritikai" fakultātē sākās pastāvīgas studentu diskusijas par nepieciešamajām pārmaiņām augstskolas darbības principos un visā sabiedrībā kopumā. | ||
* 3. maijā [[Sorbonnas universitāte]]s [[rektors]] Rošs pavēl pārtraukt darbu augstskolā un aicina iejaukties varas iestādes. Latīņu kvartālā tika ievesti īpašie policijas spēki, kas uzsāka kreisi noskaņoto studentu mītiņa izdzenāšanu (500 arestēti, vairāki simti gucuši vieglākas vai smagākas traumas). Protesta demonstrācijā iziet liela daļa pasniedzēju un vairāki tūkstoši līdz tam apolitiski noskaņoto studentu. Aktivizējās kreisi noskaņoto grupas, kaisot skrejlapas ar aicinājumiem, zīmējot grafiti, uzsākot izdot apkārtrakstus (avīzi). | * 3. maijā [[Sorbonnas universitāte]]s [[rektors]] Rošs pavēl pārtraukt darbu augstskolā un aicina iejaukties varas iestādes. Latīņu kvartālā tika ievesti īpašie policijas spēki, kas uzsāka kreisi noskaņoto studentu mītiņa izdzenāšanu (500 arestēti, vairāki simti gucuši vieglākas vai smagākas traumas). Protesta demonstrācijā iziet liela daļa pasniedzēju un vairāki tūkstoši līdz tam apolitiski noskaņoto studentu. Aktivizējās kreisi noskaņoto grupas, kaisot skrejlapas ar aicinājumiem, zīmējot grafiti, uzsākot izdot apkārtrakstus (avīzi). | ||
| + | * 4. maijā sākās vispārējs studentu streiks Parīzē, Tulūzā, Lionā, Nantē, Strasbūrā u.c. augstskolu centros, demonstrācijas iziet ārpus universitātes kvartāla un jau tiek vērstas nevis pret universitātes kārtību, bet pret pastāvošo varu. | ||
| + | * 6. maijā studentu demonstrācija (~6000) dodas uz Santē cietumu, kur, kā baumo, ieslodzīti arestētie studenti. Atgriežoties Latvīņu kvartālā demonstrantus sagaida policija un sākas ielu kaujas, tiek improvizētas pirmās barikādes. | ||
| + | * 7. maijā ~30 000 studentu un pasniedzēju demonstrācija ar prasību pārtraukt policijas patvaļu un atvērt universitāti. Nemieri aptvēruši visu Parīzi. Izcilākie franču intelektuāļi (piemēram, Sartrs) uzstājas ar atbalstu studentu prasībām. | ||
* 16. maijā piecdesmit Francijas rūpnīcu strādnieki sāka streiku, atbalstot Parīzes studentu protestus - kopumā streikā iesaistījās 7-10 000 000 strādnieku. | * 16. maijā piecdesmit Francijas rūpnīcu strādnieki sāka streiku, atbalstot Parīzes studentu protestus - kopumā streikā iesaistījās 7-10 000 000 strādnieku. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. aprīlis, plkst. 13.06
1968. gada maija studentu nemieri Parīzē - studentu sacelšanās Parīzē, Francijā, laikā no 1968. gada aprīlim līdz jūnijam, nomainīja konservatīvo morāli, (reliģiju, patriotismu, respektu pret autoritāti) pret liberālu morāli (vienlīdzību, seksuālu atbrīvotību, cilvēktiesībām), kā rezultātā daudzas turpmākās pārmaiņas sabiedrībā un uzvedībā turpmāk saistās ar tā saukto "68. gada paaudzi". Aiz atšķirīgiem iemesliem un ar atšķirīgu vardarbības pakāpi nemieri un protesti noritēja arī citviet, ieskaitot ASV, Meksiku, Japānu, Ķīnu, Dienvidkoreju u. c., taču tie nopietni neapdraudēja politisko sistēmu, kas palika nemainīga.
Notikumu hronoloģija
- 22. martā Humanitāro zinātņu fakultātes studenti Nanterā, protestējot pret "Dienvidvjetnamas aizstāvēšanas nacionālās komitejas" aktīvistu grupas arestu, uzsāka nemierus fakultātes ēkā, paralizējot darbu tajā. Izveidojās t.s. 22. marta kustība. Ar saukli "No universitātes kritikas līdz sabiedrības kritikai" fakultātē sākās pastāvīgas studentu diskusijas par nepieciešamajām pārmaiņām augstskolas darbības principos un visā sabiedrībā kopumā.
- 3. maijā Sorbonnas universitātes rektors Rošs pavēl pārtraukt darbu augstskolā un aicina iejaukties varas iestādes. Latīņu kvartālā tika ievesti īpašie policijas spēki, kas uzsāka kreisi noskaņoto studentu mītiņa izdzenāšanu (500 arestēti, vairāki simti gucuši vieglākas vai smagākas traumas). Protesta demonstrācijā iziet liela daļa pasniedzēju un vairāki tūkstoši līdz tam apolitiski noskaņoto studentu. Aktivizējās kreisi noskaņoto grupas, kaisot skrejlapas ar aicinājumiem, zīmējot grafiti, uzsākot izdot apkārtrakstus (avīzi).
- 4. maijā sākās vispārējs studentu streiks Parīzē, Tulūzā, Lionā, Nantē, Strasbūrā u.c. augstskolu centros, demonstrācijas iziet ārpus universitātes kvartāla un jau tiek vērstas nevis pret universitātes kārtību, bet pret pastāvošo varu.
- 6. maijā studentu demonstrācija (~6000) dodas uz Santē cietumu, kur, kā baumo, ieslodzīti arestētie studenti. Atgriežoties Latvīņu kvartālā demonstrantus sagaida policija un sākas ielu kaujas, tiek improvizētas pirmās barikādes.
- 7. maijā ~30 000 studentu un pasniedzēju demonstrācija ar prasību pārtraukt policijas patvaļu un atvērt universitāti. Nemieri aptvēruši visu Parīzi. Izcilākie franču intelektuāļi (piemēram, Sartrs) uzstājas ar atbalstu studentu prasībām.
- 16. maijā piecdesmit Francijas rūpnīcu strādnieki sāka streiku, atbalstot Parīzes studentu protestus - kopumā streikā iesaistījās 7-10 000 000 strādnieku.
