Atšķirības starp "1980. gada maija sacelšanās Kvandžu" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.518.org/welcome.html The May 18 Memorial Foundation Korea] | ||
| + | ---- | ||
* [http://www.hartford-hwp.com/archives/55a/index-aaa.html The Kwangju Massacre of May 1980 - World History Archives] | * [http://www.hartford-hwp.com/archives/55a/index-aaa.html The Kwangju Massacre of May 1980 - World History Archives] | ||
* [http://eng.518.org/eng/html/main.html The May 18 Memorial Foundation] | * [http://eng.518.org/eng/html/main.html The May 18 Memorial Foundation] | ||
| + | * [http://gshin.chonnam.ac.kr/cnu518/4documents.htm The Summary of the Investigation result on the Gwangju Incident] | ||
* [http://www.flickr.com/photos/tags/kwangjuuprising Photos Gallery - flickr.com] | * [http://www.flickr.com/photos/tags/kwangjuuprising Photos Gallery - flickr.com] | ||
* [http://www.flickr.com/search/?q=kwangju%20massacre&w=all Kwangju Massacre Photos Gallery - flickr.com] | * [http://www.flickr.com/search/?q=kwangju%20massacre&w=all Kwangju Massacre Photos Gallery - flickr.com] | ||
[[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | [[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. jūnijs, plkst. 17.24
1980. gada 18. maija nemieri Kvandžu (kor.hang. 광주 민주화 운동; angl. The Kwangju Massacre of May 1980) - studentu u.c. iedzīvotāju sacelšanās 1980. gada 18.-27. maijā Kvandžu (광주 광역시), Dienvidkorejā, kuras laikā dumpinieki pārņēma varu visā pilsētā, un šīs sacelšanās apspiešana. Par nemieru iemeslu bija prezidenta Paka Džona Hi nogalināšana un diktatora Čona Du Hvana 13. maija paziņojums, ka visu opozīciju valstī organizē Ziemeļkorejas specdienesti, un 16.-17. maijā veiktie plašie opozicionāru aresti, Nacionālās Asamblejas padzīšana un dalējā karastāvokļa vietā pilna karastāvokļa ieviešana. 18. maijā sakarā ar Kima De Džuna arestu, Kvandžu notika plaša pret valdību vērsta studentu demonstrācija, kas pieprasīja diktatūras nomaiņu pret demokrātiju. Pēc valdības rīkojuma, pret demonstrantiem sūtīja nevis policijas, bet ASV armijas štābam pakļautos Dienvidkorejas armijas spēkus, dodot atļauju izmantot spēku. Pēc ziņas, ka nogalināti vairāki desmiti cilvēku (tika nogalināts pat pilsētas policijas departamenta priekšnieks, kurš centās apturēt karavīrus), studentiem sāka pievienoties citi pilsētas iedzivotāji, ceļot barikādes un iesaistoties sadursmēs ar 18 000 policistu un 3000 armijas desantniekiem. 21, maijā sacelšanās dalībnieki sagrāba ieroču noliktavu un provinces pārvaldes administrācijas ēku, sadursmes pārtapa ielu kaujās. Nākamajā dienā sacelšanās pārņēma visu pilsētu un 16 provinces rajonus - varas pārstāvji bija spiesti to pamest. 27. maijā sacelšanās apspiešanā iesaistīja 5 armijas divizijas un smago bruņutehniku, ar kuras palīdzību pārrāva dumpinieku barikādes un dienas laikā pilsētu ieņēma. Opozīcija nogalināto demonstrantu skaitu lēsa uz 2-4000, varas iestāžu pārskatos figurēja 170 bojā gājušie - precīzu skaitļu nav, kaut arī 1994. gadā tika veikta izmeklēšana.
