2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 30. oktobris, plkst. 15.48, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons (kr. 2-ый Рижский батальон латышских стрелков) - latviešu strēlnieku bataljons Krievijas impērijas armijā I Pasaules kara laikā. Saformēts 1915. gada septembra sākumā Rīgā no brīvprātīgajiem, kas vēl nebij sasnieguši iesaucamo vecumu. Komandieris (11.09.1915.-28.6. 1916.) kapitans Jānis Francis, pēc tam kapitans Roberts Kļaviņš (vietas izpildītājs 28.06.-24.09.1916.), tad pulkvežleitnants Eduards Pēteris Pauls (24.09.-28.11.1916.). Bataljons tika veidoti ar tādu aprēķinu, lai šī vienība būtu pietiekoši patstāvīga un spētu pati ātri pārvietoties, kā arī lai nepieciešamības gadījumā to varētu piekomandēt pulkam vai divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem" definēja bataljona galvenos uzdevumus: atvieglot Baltijā operējošajam Krievijas karaspēkam izlūku un sakaru dienestu, kā arī segt uzbrukumu laikā lielāku vienību flangus. Veidojot latviešu strēlnieku bataljonu štatu sarakstu, par paraugu ņēma tipveida Sibīrijas strēlnieku bataljonu (skat. latviešu strēlnieku bataljons): 4 rotas, kuras veidoja 26 virsnieki, 6 kara ierēdņi, 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki, 8 savvaļnieki, 164 zirgi ( t.sk. 95 vezumnieku zirgi ), 7 lauku virtuves un 40 vezumi (1916. gada vasarā bataljonu papildināja ar 2 divas rotām). Ievērojamākās cīņas: 1915. gada 26. oktobrī steidzami tika pārsviests uz Slokas apkārtni, kur 31. oktobrī atsita vācu uzbrukumu; 1916. gada martā un jūlijā piedalījās kaujās pie Ķekavas, kuru laikā tika smagi ievainots pulka komandieris Jānis Francis; 8. oktobrī (25. septembrī p.v.s.) piedalījās Nāves salas kaujās, kur cieta gāzu uzbrukumā (saindējās 120 strēlnieki).

1916. gada 3. novembrī pārveidots par 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Latviešu veco strēlnieku biedrības izdotais žurnāls „Latviešu strēlnieki”
  • Latviešu strēlnieki mūžības gaismā. / sast.i Goldmanis J. un Mednis E. - Strēlnieks, 1953. - 237 lpp.
  • Latviešu strēlnieku vēsture. / red. J.Krastiņš - Rīga, 1970.
  • Latvija Pirmā Pasaules kara laikā. red. V.Bērziņš - Rīga, 1987.
  • Memenis A. Strēlnieki : Latviešu strēlnieki I pasaules kar̦ā. - Junda: Rīga, 1995. - 245 lpp.
  • Latviešu strēlnieki; literatūras rādītājs. / sast. O.Puce, O.Straumite. - Rīga, 1972. - 131 lpp.
  • Jēkabsons Ēriks. Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošana 1915. gada vasarā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.7., 28.-29. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Latviešu strēlnieku ugunskristības 1915. gada 12. oktobrī. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.9., 28.-29. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Latviešu strēlnieki 1916. gada 8. marta Ķekavas kaujā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. Nr.7., Rīga, 2006, 52.-82. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Aizmirstie karavīri : Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā. - Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija: Rīga, 2009. 114 lpp. ISBN 978-9984-39-870-9
  • Karstiņš Jānis. Latviešu strēlnieku vēsture, 1915-1920. - Zinātne: Rīga, 1970. - 694 lpp.
  • Bangerskis Rūdolfs. Mana mūža atmiņas. - Kopenhāgena: 1958.
  • Vācietis Jukums. Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme. - Rīga, 1989.
  • Peniķis Mārtiņš. Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā, un Latviešu strēlnieku bataljonu – pulku cīņas. - Rīga, 1939.
  • Bērziņš V. Latviešu strēlnieki – drāma un traģēdija. - Rīga, 1995.
  • Porietis J. Strēlnieku leģendārās gaitas. - ASV, 1968.

Resursi internetā par šo tēmu