Abāsīdu dinastija

No ''Vēsture''
Versija 2018. gada 8. jūlijs, plkst. 06.16, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Abāsīdi (العباسيون – al-‘abbāsījūn) – arābu kalīfu dinastija (750-1258), nosaukta tās aizsācēja Abāsa (valda 750-754) vārdā t.s. Arābu kalifātā, atņemot varu Omeijādu dinastijai.

  • Abu al Abāss as-Safahs (750-754)
  • Abū Džafars al-Mansurs (754-775)
  • al-Mahdī (775-785)
  • al-Hadī (785-786)
  • Haruns (786-809)
  • al-Amins (809-813)
  • al-Mamuns (813-833)
  • Ibrahims ibn al-Mahdī (Bagdādē 817-819)
  • al-Mustasims (833-842)
  • al-Vasiks (842-847)
  • al-Mutavakils I (847-861)
  • al-Mustansirs (861-862)
  • al-Mustains (862-866)
  • al-Mutazs (866-869)
  • al-Muhtadī (869-870)
  • al-Mutamids (870-892)
  • al_Mutadīds (892-902)
  • al_Muktafī (902-908)
  • al-Muktadirs (908-932)
  • al-Kahirs (932-934)
  • al-Radi (934-940)
  • al_Mutaki (940-944)
  • al-Mustakfi (944-946)
  • al-Muti (946-976)
  • al-Tajī (976-991)
  • al-Kadirs (991-1031)
  • al-Kaims (1031-1075)
  • al-Muktadi (1075-1094)
  • al_Mustazhirs (1094-1118)
  • al-Mustaršids (1118-1135)
  • al-Rašids (1135-1136)
  • al-Muktafī (1136-1160)
  • al-Mustandžids (1160-1170)
  • al-Mustadi (1170-1180)
  • an-Nasirs (1180-1225)
  • az-Zahirs (1225-1226)
  • al-Mustansirs (1226-1242)
  • al-Mustasims (1242-1258)

1258. gadā, pēc tam kad kalīfs atteicās atzīt Mongoļu impērijas hegemoniju, tā zemēs iebruka ilhanāta valdnieks Hulagu (mng. Хүлэгү - Hülegü, 1217-1265), un iekaroja tās, bet kalīfu nogalināja. Arābu kalifāts un dinastija beidza pastāvēt. Dzimtas atzars izveidoja kalifātu Ēģiptē, kur Abāsīdi valdīja līdz 1517. gadam.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 13. lpp.