Atšķirības starp "Abass ibn Firnass" versijām
m |
m (Buks Artis pārvietoja lapu Ibn Firnass Abass uz Abass ibn Firnass) |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Stephan und Nandy Tonart. Lexikon der Arabischen Welt. - Artemis: Zürich und Stuttgart, 1972 | * Stephan und Nandy Tonart. Lexikon der Arabischen Welt. - Artemis: Zürich und Stuttgart, 1972 | ||
| − | [[Kategorija: | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| + | |||
| + | * [http://www.uh.edu/engines/epi1910.htm Abbas Ibn Firnas - The Engines of Our Ingenuity - University of Houston] | ||
| + | * [http://www.youtube.com/watch?v=DuowOfkjR_E The first aviator Abbas Ibn Firnas - youtube.com] | ||
| + | * [http://www.grouporigin.com/clients/qatarfoundation/chapter2_7.htm Flight and engineering - Arab Science - A Journey of Innovation] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:A]] | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 10. augusts, plkst. 13.20
Abass ibn Firnass (ar. عباس بن فرناس, sp. Abbás Ibn Firnás, an. Abbas Ibn Firnas, vc. Abbas ibn Firnas, kr. Аббас ибн Фирнас; 810-887) - izgudrotājs, matemātiķis, natūrfilosofs un dzejnieks.
Berbers Abass Abū al Kasims ibn Firnass ibn Virdass al Takurini (an. Abbas Abu Al-Qasim Ibn Firnas Ibn Wirdas al-Takurini) dzimis ap 810. gadu Rondā (Izn-Rand Onda), Andalūzijā (Al-Andalus), Kordovas emirātā (Emirate of Córdoba). Jau jaunībā aizrāvies ar matemātiku un mūziku, ko tolaik uzskatīja par matemātikas apakšdisciplīnu. Bijis emīru Abd al Rahmana II un Muhameda I galma dzejnieks un astronoms. Izgudroja jauna tipa ūdens pulksteni, mehānisku planetāriju, metronomu, caurspīdīga stikla izgatavošanas tehnoloģiju, aizrāvās ar stikla apstrādi un optiku (t.s. "lasīšanas akmeņus" jeb lēcas), kristālu griešanas un gravēšanas tehnoloģiju u.c. XVII gs. vēsturnieks no Marokas Ahmeds al Makari (Ahmed Mohammed al-Maqqari) raksta, ka Abass 852. gadā izveidojis lietussargam līdzīgu izpletni, ar kuru nolēcis no augstākā minareta, bet 875. gadā uzbūvējis deltaplānam līdzīgu konstrukciju, ar kuras palīdzību veicis lidojumu, ko vēlāk apdziedājis Kordovas emīra galma dzejnieks Mumins ibn Saīds (Mu'min ibn Said). Miris 887. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Stephan und Nandy Tonart. Lexikon der Arabischen Welt. - Artemis: Zürich und Stuttgart, 1972
