Abass ibn Firnass

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 10. septembris, plkst. 11.11, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Abass ibn Firnass (sp. Abbás Ibn Firnás, kr. Аббас ибн Фирнас; 810-887) - izgudrotājs, matemātiķis, natūrfilosofs un dzejnieks.

Dzimis 810. gadā Rondā (Izn-Rand Onda), Andalūzijā (Al-Andalus), Kordovas emirātā (Emirate of Córdoba). Jau jaunībā aizrāvies ar matemātiku un mūziku, ko tolaik uzskatīja par matemātikas apakšdisciplīnu. Izgudroja jauna tipa ūdens pulksteni, mehānisku planetāriju, metronomu, caurspīdīga stikla izgatavošanas tehnoloģiju, aizrāvās ar stikla apstrādi un optiku (t.s. "lasīšanas akmeņus" jeb lēcas), kristālu griešanas un gravēšanas tehnoloģiju u.c. XVII gs. vēsturnieks no Marokas Ahmeds al Makari (Ahmed Mohammed al-Maqqari) raksta, ka Abass 852. gadā izveidojis lietussargam līdzīgu izpletni, ar kuru nolēcis no augstākā minareta, bet 875. gadā uzbūvējis deltaplānam līdzīgu konstrukciju, ar kuras palīdzību veicis lidojumu, ko vēlāk apdziedājis Kordovas emīra galma dzejnieks Mumins ibn Saīds (Mu'min ibn Said). Miris 887. gadā.

Сначала он изучал математику и музыку, которая тогда считалась разделом математики, сконструировал для музыкальных нужд метроном.