Atšķirības starp "Abats" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Abats''' (no aram. ''abbā'' - "tēvs"; vc. ''Abt'', it. ''abate'', sp. ''abad'', fr. ''abbe'', kr. ''аббат'') - amatpersona, augsta ranga [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Klērs|garīdznieks]], kopš V gs. tā dēvē ietekmīga [[Klosteris|klostera]] un tā valdījumu ([[abatija]]s) vadītāju ([[Pareizticība|pareizticībā]] - '''igumens'''). Pakļauts [[Bīskaps|bīskapam]] vai nepastarpināti [[Pāvests|pāvestam]]. Sākotnēji ''abatu'' no sava vidus ievēlēja klostera [[Mūks|mūki]] un apstiprināja [[Garīgais ordenis|garīgā ordeņa]] vadība vai [[bīskaps]], vēlāk ''abatu'' amatā bieži vien iecēla laicīgais valdnieks. Jaunajos laikos arī goda tituls. XVIII-XIX gs. Francijā tautas sarunvalodā un literatūrā par "abatiem" sāka dēvēt katoļu [[garīdznieks|garīdzniekus]] kā tādus.
+
'''Abats''' (no aram. ''abbā'' - "tēvs"; an. ''abbot'', fr. ''abbe'', vc. ''Abt'', kr. ''аббат'') - amatpersona, augsta ranga [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Klērs|garīdznieks]], kopš V gs. tā dēvē ietekmīga [[Klosteris|klostera]] un tā valdījumu ([[abatija]]s) vadītāju ([[Pareizticība|pareizticībā]] - '''igumens'''). Pakļauts [[Bīskaps|bīskapam]] vai nepastarpināti [[Pāvests|pāvestam]]. Sākotnēji ''abatu'' no sava vidus ievēlēja klostera [[Mūks|mūki]] un apstiprināja [[Garīgais ordenis|garīgā ordeņa]] vadība vai [[bīskaps]], vēlāk ''abatu'' amatā bieži vien iecēla laicīgais valdnieks. Jaunajos laikos arī goda tituls. XVIII-XIX gs. Francijā tautas sarunvalodā un literatūrā par "abatiem" sāka dēvēt katoļu [[garīdznieks|garīdzniekus]] kā tādus.
  
 
Skat. arī: [[priors]], [[dekāns]], [[vikārs]]
 
Skat. arī: [[priors]], [[dekāns]], [[vikārs]]

Versija, kas saglabāta 2022. gada 18. marts, plkst. 13.16

Abats (no aram. abbā - "tēvs"; an. abbot, fr. abbe, vc. Abt, kr. аббат) - amatpersona, augsta ranga Romas Katoļu Baznīcas garīdznieks, kopš V gs. tā dēvē ietekmīga klostera un tā valdījumu (abatijas) vadītāju (pareizticībā - igumens). Pakļauts bīskapam vai nepastarpināti pāvestam. Sākotnēji abatu no sava vidus ievēlēja klostera mūki un apstiprināja garīgā ordeņa vadība vai bīskaps, vēlāk abatu amatā bieži vien iecēla laicīgais valdnieks. Jaunajos laikos arī goda tituls. XVIII-XIX gs. Francijā tautas sarunvalodā un literatūrā par "abatiem" sāka dēvēt katoļu garīdzniekus kā tādus.

Skat. arī: priors, dekāns, vikārs

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 176. lpp.