Atšķirības starp "Acteki" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Acteki''' – tauta mūsdienu Meksikas centrālajā un dienvidu daļā (1977. gadā 1 300 000), runā [[Nauatla|nauatlā]] (tanoanas saimes valoda). Ienākuši XII gs. no ziemeļiem, 1325. gadā nodibināja apmetni Tenočtitlanu, kas izauga par | + | '''Acteki''' – tauta mūsdienu Meksikas centrālajā un dienvidu daļā (1977. gadā 1 300 000), runā [[Nauatla|nauatlā]] (tanoanas saimes valoda). Ienākuši XII gs. no ziemeļiem, 1325. gadā nodibināja apmetni Tenočtitlanu, kas izauga par galvaspilsētu. 1427. gadā izveidoja 3 cilšu konfederāciju, kas pakļāva savai varai plašus apgabalus. Sākotnēji klasiska [[vadonības sabiedrība]]. Katrs no 20 [[Klans|klaniem]] vēlēja savu pašpārvaldi un vienu pārstāvi sūtīja uz cilts padomi. Cilts padome ievēlēja 6 augstākās cilts amatpersonas (karavadoni un administratīvo vadītāju), kuru amati visai ātri kļuva mantojami. XVI gs. acteki izveidoja centralizētu valsti ar augsti attīstītu civilizāciju, sarežģītu reliģisko kultu, vienotu likumdošanu, lietvedību, rakstu valodu. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 35.-36. lpp. | ||
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 11. aprīlis, plkst. 09.48
Acteki – tauta mūsdienu Meksikas centrālajā un dienvidu daļā (1977. gadā 1 300 000), runā nauatlā (tanoanas saimes valoda). Ienākuši XII gs. no ziemeļiem, 1325. gadā nodibināja apmetni Tenočtitlanu, kas izauga par galvaspilsētu. 1427. gadā izveidoja 3 cilšu konfederāciju, kas pakļāva savai varai plašus apgabalus. Sākotnēji klasiska vadonības sabiedrība. Katrs no 20 klaniem vēlēja savu pašpārvaldi un vienu pārstāvi sūtīja uz cilts padomi. Cilts padome ievēlēja 6 augstākās cilts amatpersonas (karavadoni un administratīvo vadītāju), kuru amati visai ātri kļuva mantojami. XVI gs. acteki izveidoja centralizētu valsti ar augsti attīstītu civilizāciju, sarežģītu reliģisko kultu, vienotu likumdošanu, lietvedību, rakstu valodu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 35.-36. lpp.
