Atšķirības starp "Adlers Frīdrihs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Frīdrihs Ādlers''' (''Friedrich Adler'', 1879-1960) - publicists, sociāldemokrātu partijiskais darbinieks. | + | '''Frīdrihs Ādlers''' (''Friedrich Adler'', 1879-1960) - publicists, sociāldemokrātu partijiskais darbinieks, viens no t.s. [[Austromarksisms|austromarksisma]] teorētiķiem. |
Dzimis 1879. gada 9. jūlijā Vīnē, [[Adlers Viktors|V. Adlera]] ģimenē. Studējis matemātiku un dabaszinātnes Cīrihē, kur iestājās Šveices Sociāldemokrātiskajā partijā. Kopš 1897. gada Austrijas Sociāldemokrātu asociācijas biedrs, kopš 1907. gada – Austrijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs. [[Mahs Ernsts|E. Maha]] ideju atbalstītājs. [[Privātdocents]] Cīrihes potikehnikuma teorētiskās fizikas katedrā. Kopš 1910. gada laikraksta "Volksrecht" redaktors. 1911. gadā pameta zinātni, kļūstot par profesionālu politiķi, viens no partijas līderiem. | Dzimis 1879. gada 9. jūlijā Vīnē, [[Adlers Viktors|V. Adlera]] ģimenē. Studējis matemātiku un dabaszinātnes Cīrihē, kur iestājās Šveices Sociāldemokrātiskajā partijā. Kopš 1897. gada Austrijas Sociāldemokrātu asociācijas biedrs, kopš 1907. gada – Austrijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs. [[Mahs Ernsts|E. Maha]] ideju atbalstītājs. [[Privātdocents]] Cīrihes potikehnikuma teorētiskās fizikas katedrā. Kopš 1910. gada laikraksta "Volksrecht" redaktors. 1911. gadā pameta zinātni, kļūstot par profesionālu politiķi, viens no partijas līderiem. | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 26. jūnijs, plkst. 16.30
Frīdrihs Ādlers (Friedrich Adler, 1879-1960) - publicists, sociāldemokrātu partijiskais darbinieks, viens no t.s. austromarksisma teorētiķiem.
Dzimis 1879. gada 9. jūlijā Vīnē, V. Adlera ģimenē. Studējis matemātiku un dabaszinātnes Cīrihē, kur iestājās Šveices Sociāldemokrātiskajā partijā. Kopš 1897. gada Austrijas Sociāldemokrātu asociācijas biedrs, kopš 1907. gada – Austrijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs. E. Maha ideju atbalstītājs. Privātdocents Cīrihes potikehnikuma teorētiskās fizikas katedrā. Kopš 1910. gada laikraksta "Volksrecht" redaktors. 1911. gadā pameta zinātni, kļūstot par profesionālu politiķi, viens no partijas līderiem.
1916. gada 21. oktobrī Vīnē, restorānā "Meissl & Schadn" atentātā nogalināja Austroungārijas Ministru prezidentu Karlu fon Štirgu (Karl von Stürgkh, 1859-1916), protestējot pret valsts līdzdalību 1. pasaules karā. Tika notiesāts uz nāvi, taču sodu nomainīja uz 18. gadiem ieslodzījumā. Pēc impērijas sabrukuma 1918. gada rudenī tika atbrīvots un turpināja politisko karjeru. Sociālistiskās internacionāles sekretārs. 1940. gadā emigrēja uz ASV. 1946. gadā atgriezās Austrijā, taču politiskajā darbībā vairs neiesaistījās. Izdeva sava tēva, A. Bēbeļa un K. Kautska saraksti. Miris Cīrihē, 1960. gada 2. janvārī.
Literatūra par šo tēmu
- Mihelss Roberts. Partijiskuma socioloģija. - AGB: Rīga, 2004. ISBN 9984-663-67-1
