Atšķirības starp "Agnosticisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Agnosticisms''' (sengr. ἀγνωστικισμός, ''agnōstikismós'' - "neizzināms") - filosofisks uzskats, ka dažu propozīciju patiesums vai aplamums nevar tikt izzināms principā, t.i. objektīva pasaules izzināšana nav iespējama. Par apkārtējo pasauli mums nav cita izziņas avota kā vien uz sajūtām balstītā pašu pieredze. Savukārt pieredzes fakti, stingri ņemot, liecina tikai paši par sevi, bet neļauj droši secināt likumsakarības. Par reliģiju runājot, [[Dievs]] ir tik atšķirīgs no cilvēciskā, ka cilvēciskajā valodā nav iespējams kaut ko adekvāti pateikt par to, tātad tā esamība nav ne pierādāma, ne apšaubāma - jebkurš spriedums par to nevar būt patiess. Radies kā [[skepticisms]] sengrieķu filosofijā ([[Pirons]]), ''agnosticisms'' ieguva savu klasisko formu [[Jūms|Jūma]] un [[Kants|Kanta]] izklāstā. Kā ''agnosticisma'' paveids visai populāra savulaik bija arī t.s. [[hieroglifu teorija]].
+
'''Agnosticisms''' (sengr. ἀγνωστικός, ''agnōstikós'' - "neizzināms") - filosofisks uzskats, ka dažu propozīciju patiesums vai aplamums nevar tikt izzināms principā, t.i., objektīva pasaules izzināšana nav iespējama. Par apkārtējo pasauli mums nav cita izziņas avota kā vien uz sajūtām balstītā pašu pieredze. Savukārt pieredzes fakti, stingri ņemot, liecina tikai paši par sevi, bet neļauj droši secināt likumsakarības. Par reliģiju runājot, [[Dievs]] ir tik atšķirīgs no cilvēciskā, ka cilvēciskajā valodā nav iespējams kaut ko adekvāti pateikt par to, tātad tā esamība nav ne pierādāma, ne apšaubāma - jebkurš spriedums par to nevar būt patiess. Radies kā [[skepticisms]] sengrieķu filosofijā ([[Pirons]]), ''agnosticisms'' ieguva savu klasisko formu [[Jūms|Jūma]] un [[Kants|Kanta]] izklāstā. Kā ''agnosticisma'' paveids visai populāra savulaik bija arī t.s. [[hieroglifu teorija]].
  
 
== Literatūra ==  
 
== Literatūra ==  

Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. janvāris, plkst. 20.35

Agnosticisms (sengr. ἀγνωστικός, agnōstikós - "neizzināms") - filosofisks uzskats, ka dažu propozīciju patiesums vai aplamums nevar tikt izzināms principā, t.i., objektīva pasaules izzināšana nav iespējama. Par apkārtējo pasauli mums nav cita izziņas avota kā vien uz sajūtām balstītā pašu pieredze. Savukārt pieredzes fakti, stingri ņemot, liecina tikai paši par sevi, bet neļauj droši secināt likumsakarības. Par reliģiju runājot, Dievs ir tik atšķirīgs no cilvēciskā, ka cilvēciskajā valodā nav iespējams kaut ko adekvāti pateikt par to, tātad tā esamība nav ne pierādāma, ne apšaubāma - jebkurš spriedums par to nevar būt patiess. Radies kā skepticisms sengrieķu filosofijā (Pirons), agnosticisms ieguva savu klasisko formu Jūma un Kanta izklāstā. Kā agnosticisma paveids visai populāra savulaik bija arī t.s. hieroglifu teorija.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 8. lpp.

  • Horst Herrmann. Agnostizismus für Dummies. - Weinheim, 2008, ISBN 978-3527704262.
  • Der moderne Agnostizismus. / Heinz Robert Schlette Hrsg. - Düsseldorf, 1979, ISBN 3491773075.
  • Peter Suren. Der Skeptizismus und seine universellen Argumente. - München, 2000, ISBN 3896758209.
  • Schüler Duden: Die Religionen. - Bibliographisches Institut, Mannheim, 1977, ISBN 3-411-01369-9

  • Jacques Marx. Athéisme et agnosticisme. - Ed. de l’Université de Bruxelles, Brüssel, 1986, ISBN 2-8004-0917-7

  • Роберт Т. Кэррол. Агностицизм. / Энциклопедия заблуждений: собрание невероятных фактов, удивительных открытий и опасных поверий (The Skeptic's Dictionary: A Collection of Strange Beliefs, Amusing Deceptions, and Dangerous Delusions.) — Диалектика, Москва, 2005., С. 13., ISBN 5-8459-0830-2

Resursi internetā par šo tēmu