Atšķirības starp "Aini" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aini''' – Japānas salu arhipelāga, kā arī Sahalīnas un Kamčatkas pamatiedzīvotāji, mūsdienās dzīvo vairs tikai Hokaido salā. Nodarbojās ar primitīvu zemkopību un zvejniecību. Pieder pie atsevišķa rases tipa: tumšie mati un ieplakanā seja tos tuvina mongoloīdajai rasei, bet tumšā ādas krāsa, attīstītais apmatojums, viļņainie mati, platais deguns un biezās lūpas, kā arī alveolārais prognātisms – Austrālijas rasei. Ģenealoģiski izolēta valoda, aglutinatīva, ar polisintētisma elementiem. | + | [[Attēls:Aini.jpeg|right|thumb|300px|XIX gs.]] |
| + | '''Aini''' – Japānas salu arhipelāga, kā arī Sahalīnas un Kamčatkas pamatiedzīvotāji, vēl XIX gs. beigās sastopami Hokaido, Kuriļu salās, Sahalīnā un Kamčatkas pussalā, bet mūsdienās dzīvo vairs tikai Japānai piederošajā Hokaido salā. Nodarbojās ar primitīvu zemkopību un zvejniecību. Pieder pie atsevišķa rases tipa: tumšie mati un ieplakanā seja tos tuvina mongoloīdajai rasei, bet tumšā ādas krāsa, attīstītais apmatojums, viļņainie mati, platais deguns un biezās lūpas, kā arī alveolārais prognātisms – Austrālijas rasei. Ģenealoģiski izolēta valoda, aglutinatīva, ar polisintētisma elementiem. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 95. lpp. | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 95. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Таксами Ч.М., Косарев В.Д. Кто вы, айны? - Мысль: Москва, 1990 -318 c. ISBN 5-244-00431-X | ||
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 10. jūnijs, plkst. 09.48
Aini – Japānas salu arhipelāga, kā arī Sahalīnas un Kamčatkas pamatiedzīvotāji, vēl XIX gs. beigās sastopami Hokaido, Kuriļu salās, Sahalīnā un Kamčatkas pussalā, bet mūsdienās dzīvo vairs tikai Japānai piederošajā Hokaido salā. Nodarbojās ar primitīvu zemkopību un zvejniecību. Pieder pie atsevišķa rases tipa: tumšie mati un ieplakanā seja tos tuvina mongoloīdajai rasei, bet tumšā ādas krāsa, attīstītais apmatojums, viļņainie mati, platais deguns un biezās lūpas, kā arī alveolārais prognātisms – Austrālijas rasei. Ģenealoģiski izolēta valoda, aglutinatīva, ar polisintētisma elementiem.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 95. lpp.
- Таксами Ч.М., Косарев В.Д. Кто вы, айны? - Мысль: Москва, 1990 -318 c. ISBN 5-244-00431-X
