Atšķirības starp "Akadas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Sumer_map.jpg‎|right|thumb|200px|Mezopotāmija - Šumera un Akada]]
+
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
−
'''Akada''' - valsts [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], mūsdienu Irākas teritorijā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons pakāpeniski, 2400.-2350. g.m.ē. pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Nostiprinājis savas pozīcijas, Sargons valdīja apmēram 55 gadus, un Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. Aptuveni XX gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - un sabruka citu cilšu iebrukuma rezultātā. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
+
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Akada'''
 +
|-
 +
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Sumer_map.jpg|200px]]
 +
|-
 +
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Sargonīdu<br>dinastija:'''
 +
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 +
* Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.)
 +
* Rimušs (2261.-2252. g.p.m.ē.)
 +
* Maništušu ( 2252.-2237. g.p.m.ē.)
 +
* Naramsuens (2237.-2200. g.p.m.ē.)
 +
* Šarkališarrs (2200.-2176. g.p.m.ē.)
 +
* Igigi (2176.-2173. g.p.m.ē.)
 +
* Dudu (2173.-2152. g.p.m.ē.)
 +
* Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)
 +
|}
 +
'''Akada''' (an ''Akkadian Empire'', fr. ''Empire d'Akkade'', vc. ''Akkad'', kr. ''Аккад'') - [[Semīti|semītu]] [[Akadieši|akadiešu]] cilšu valdnieka Sargona izveidota valsts [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmijā]], tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. no [[Akada]]s [[pilsētvalsts]]. Tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās [[Šumera|šumeru pilsētas]], izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro [[Kuti|kutu]] ciltis no [[Persija]]s kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka [[Nomadi|nomadu]] ciltis – [[amorīti]]. Zemē sākās haoss, ko izmantoja [[Elamas valsts]] (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.
  
−
== Literatūra ==
+
Skat. arī: [[akadiešu valoda]], [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
14. rindiņa: 31. rindiņa:
 
* Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
 
* Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
 
* [http://jwsr.ucr.edu/archive/vol10/number3/pdf/jwsr-v10n3-thompson.pdf Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)]
 
* [http://jwsr.ucr.edu/archive/vol10/number3/pdf/jwsr-v10n3-thompson.pdf Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)]
 +
* Frayne D. The Royal inscriptions of Mesopotamia, Early periods, vol. 3/2, Sargonic and Gutian periods: 2334-2113 BC. - Toronto, 1993
 +
* Akkad, the first World Empire: structure, ideology, traditions. / M. Liverani (dir.) - Padoue, 1993
 +
* Goodnick-Westenholz J. Legends of the Kings of Akkade. - Winona Lake, 1997
 
----
 
----
 
* Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
 
* Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
−
* Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
+
* Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
−
* Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.
 
  
−
==Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.catholic.lv/seminars/resursi/bibelesarheolog/Bibelestituls.htm Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.]
 
* [http://www.catholic.lv/seminars/resursi/bibelesarheolog/Bibelestituls.htm Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.]
30. rindiņa: 49. rindiņa:
 
* [http://manefon.org/show.php?t=9&txt=1 Афанасьева В.К. Аккадская (Вавилоно-ассирийская) литература. // История всемирной литературы. - Т. 1. - Наука: Москва, 1983. - СС. 100-117.]
 
* [http://manefon.org/show.php?t=9&txt=1 Афанасьева В.К. Аккадская (Вавилоно-ассирийская) литература. // История всемирной литературы. - Т. 1. - Наука: Москва, 1983. - СС. 100-117.]
 
* [http://gerginakkum.ru/ Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека]
 
* [http://gerginakkum.ru/ Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека]
 +
* [http://www.world-history.ru/countries_about/461/801.html Аккад. Образование государства и правление Саргонидов. / История Востока. - РАН, Москва, 1997]
 +
* [http://www.vekperevoda.com/1930/klochkov.htm Игорь Сергеевич Клочков. Переводы с аккадского]
  
−
[[Kategorija:Mezopotāmijas valstis]]
+
[[Kategorija:Valstis]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 25. aprīlis, plkst. 11.53

Akada
Sumer map.jpg
Sargonīdu
dinastija:
  • Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.)
  • Rimušs (2261.-2252. g.p.m.ē.)
  • Maništušu ( 2252.-2237. g.p.m.ē.)
  • Naramsuens (2237.-2200. g.p.m.ē.)
  • Šarkališarrs (2200.-2176. g.p.m.ē.)
  • Igigi (2176.-2173. g.p.m.ē.)
  • Dudu (2173.-2152. g.p.m.ē.)
  • Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)

Akada (an Akkadian Empire, fr. Empire d'Akkade, vc. Akkad, kr. Аккад) - semītu akadiešu cilšu valdnieka Sargona izveidota valsts Ziemeļmezopotāmijā, tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. no Akadas pilsētvalsts. Tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro kutu ciltis no Persijas kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka nomadu ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elamas valsts (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.

Skat. arī: akadiešu valoda, tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
  • Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
  • Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
  • Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
  • Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
  • Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
  • Frayne D. The Royal inscriptions of Mesopotamia, Early periods, vol. 3/2, Sargonic and Gutian periods: 2334-2113 BC. - Toronto, 1993
  • Akkad, the first World Empire: structure, ideology, traditions. / M. Liverani (dir.) - Padoue, 1993
  • Goodnick-Westenholz J. Legends of the Kings of Akkade. - Winona Lake, 1997
  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Akadas_valsts&oldid=61597"