Atšķirības starp "Alberts Lielais" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Alberts Lielais''' (1200.-1280.) - [[Dominikāņu ordenis|dominikānis]], Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Dzimis ap 1206. gadu Lavingenā pie Donavas, mācījies Padujas universitātē, 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu ordenī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228.g. Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (''Studium generale''), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas [[Bīskaps|bīskapu]]. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja  Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu [[Akvīnas Toms|Akvīnas Tomu]], kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). 1280. gada 15. novembrī mira savā Svētā Krusta klostera cellē.
+
'''Alberts Lielais''' jeb '''Alberts fon Bolšteds''' (~1206.-1280.) - [[Dominikāņu ordenis|dominikānis]], Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Dzimis ap 1206. gadu Lavingenā pie Donavas, mācījies Padujas universitātē, 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu ordenī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228.g. Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (''Studium generale''), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas [[Bīskaps|bīskapu]]. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja  Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu [[Akvīnas Toms|Akvīnas Tomu]], kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). 1280. gada 15. novembrī mira savā Svētā Krusta klostera cellē.
  
 
== Literatūra ==  
 
== Literatūra ==  

Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. janvāris, plkst. 11.20

Alberts Lielais jeb Alberts fon Bolšteds (~1206.-1280.) - dominikānis, Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Dzimis ap 1206. gadu Lavingenā pie Donavas, mācījies Padujas universitātē, 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu ordenī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228.g. Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (Studium generale), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas bīskapu. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu Akvīnas Tomu, kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). 1280. gada 15. novembrī mira savā Svētā Krusta klostera cellē.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 12. lpp.
  • Pr. St. Mozga. Svēto dzīve. - Dzimtenes Balss apgāds, 1963.

Resursi internetā par šo tēmu