Atšķirības starp "Alberts Lielais" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Alberts fon Bolšteds''', saukts '''Alberts Lielais''' (lat. ''Albertus Magnus'', ~1206.-1280.) - [[Dominikāņu ordenis|dominikānis]], Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Dzimis ap 1206. gadu Lavingenā pie Donavas, mācījies Padujas universitātē, 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu ordenī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228.g. Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (''Studium generale''), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. Ap 1255. gadu bijis iebraucis arī Rīgā.<ref>[http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm Alberta Lielā viesošanos Rīgā 1255. gadā piemin Jānis Stradiņš Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001.gada 14.augustā.</ref> 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas [[Bīskaps|bīskapu]]. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja  Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu [[Akvīnas Toms|Akvīnas Tomu]], kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). 1280. gada 15. novembrī mira savā Svētā Krusta klostera cellē.
+
'''Alberts fon Bolšteds''', saukts '''Alberts Lielais''' (lat. ''Albertus Magnus'', ~1206.-1280.) - [[Dominikāņu ordenis|dominikānis]], Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Dzimis ap 1206. gadu Lavingenā pie Donavas, mācījies Padujas universitātē, 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu ordenī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228.g. Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (''Studium generale''), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. Ap 1255. gadu bijis iebraucis arī Rīgā.<ref>[http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm Alberta Lielā viesošanos Rīgā 1255. gadā piemin Jānis Stradiņš Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001.gada 14.augustā.]</ref> 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas [[Bīskaps|bīskapu]]. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja  Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu [[Akvīnas Toms|Akvīnas Tomu]], kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). 1280. gada 15. novembrī mira savā Svētā Krusta klostera cellē.
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====

Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. janvāris, plkst. 10.27

Alberts fon Bolšteds, saukts Alberts Lielais (lat. Albertus Magnus, ~1206.-1280.) - dominikānis, Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Dzimis ap 1206. gadu Lavingenā pie Donavas, mācījies Padujas universitātē, 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu ordenī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228.g. Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (Studium generale), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. Ap 1255. gadu bijis iebraucis arī Rīgā.[1] 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas bīskapu. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu Akvīnas Tomu, kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). 1280. gada 15. novembrī mira savā Svētā Krusta klostera cellē.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 12. lpp.
  • Pr. St. Mozga. Svēto dzīve. - Dzimtenes Balss apgāds, 1963.

Resursi internetā par šo tēmu