Atšķirības starp "Alberts Lielais" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Alberts fon Bolšteds''', saukts '''Sv. Alberts Lielais''' (lat. ''Sanctus Albertus Magnus'', ~1206.-1280.) - [[Dominikāņu ordenis|dominikānis]], Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Dzimis ap 1206. gadu Lavingenā pie Donavas, mācījies Padujas universitātē, 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu ordenī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228. | + | '''Alberts fon Bolšteds''', saukts '''Sv. Alberts Lielais''' (lat. ''Sanctus Albertus Magnus'', ~1206.-1280.) - [[Dominikāņu ordenis|dominikānis]], Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Dzimis ap 1206. gadu Lavingenā pie Donavas, mācījies Padujas universitātē, 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu ordenī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz [[Noviciāts|noviciātu]], lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228. gadā Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē, kur ieguva teoloģijas doktora grādu. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (''Studium generale''), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. Ap 1255. gadu bijis iebraucis arī Rīgā.<ref>[http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm Alberta Lielā viesošanos Rīgā 1255. gadā piemin Jānis Stradiņš Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā.]</ref> 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas [[Bīskaps|bīskapu]]. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu [[Akvīnas Toms|Akvīnas Tomu]], kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). Mira 1280. gada 15. novembrī savā Svētā Krusta klostera cellē. Viņa ievērojamākie darbi ir "Dieva radītā apkopojums" (''Summa de creaturis''), "Teoloģijas apkopojums" (''Summa theologiae'', ko viņš tā arī nepabeidza - to izdarīja Akvīnas Toms), [[Aristotelis|Aristoteļa]] darbu komentāri, astronomijai veltītie traktāti "Par debesīm un zemi" (''De coelo et mundo'') un "Astronomiskais spogulis" (''Speculum astronomicum'') u.c., kā arī virkne dabaszinātnēm, fizikai, mehānikai un ķīmijai veltītu darbu, piemēram, "Par augu valsti" (''De vegetabilibus libri septem''), "par metāliem un minerāliem" (''De rebus metallicis et mineralibus'') u.c. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. janvāris, plkst. 12.23
Alberts fon Bolšteds, saukts Sv. Alberts Lielais (lat. Sanctus Albertus Magnus, ~1206.-1280.) - dominikānis, Baznīcas doktors. Kanonizēts 1931. gada 16. decembrī (svinamā diena – 15. novembrī.). Dzimis ap 1206. gadu Lavingenā pie Donavas, mācījies Padujas universitātē, 18 gadu vecumā iestājies dominikāņu ordenī. Galvenais viņa audzinātājs ir Saksijas Džordano, kurš Albertu aizsūta uz noviciātu, lai viņš tur iegūtu garīgo formāciju kā teologs. 1228. gadā Alberts kļuva lektors Ķelnes konventā. No 1242. līdz 1243. gadam studēja Parīzes Universitātē, kur ieguva teoloģijas doktora grādu. Kļuva tur par katedras vadītāju uz trīs gadiem. Ķelnē 1248. gadā veidoja vispārējo studiju virzienu (Studium generale), kuru vadīšana tika uzticēta Albertam. Ap 1255. gadu bijis iebraucis arī Rīgā.[1] 1260. gadā viņš kļuva par Ratisbornas bīskapu. No 1262. līdz 1263. gadam uzturējās Itālijā, pāvestu kūrijā Viterbo. 1263. gadā dodas uz Vāciju Urbāna IV uzdevumā sludināt krusta karu. Apbraukāja galvenās Vācijas pilsētas: Virtburgu, Ķelni, Strasbūru. No 1269.dzīvoja Ķelnē. 1277. gadā devās uz Parīzi, lai aizstāvētu Akvīnas Tomu, kurš tika apsūdzēts heterodoksijā (no Baznīcas atšķirīgas mācības sludināšanā). Mira 1280. gada 15. novembrī savā Svētā Krusta klostera cellē. Viņa ievērojamākie darbi ir "Dieva radītā apkopojums" (Summa de creaturis), "Teoloģijas apkopojums" (Summa theologiae, ko viņš tā arī nepabeidza - to izdarīja Akvīnas Toms), Aristoteļa darbu komentāri, astronomijai veltītie traktāti "Par debesīm un zemi" (De coelo et mundo) un "Astronomiskais spogulis" (Speculum astronomicum) u.c., kā arī virkne dabaszinātnēm, fizikai, mehānikai un ķīmijai veltītu darbu, piemēram, "Par augu valsti" (De vegetabilibus libri septem), "par metāliem un minerāliem" (De rebus metallicis et mineralibus) u.c.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 12. lpp.
- Pr. St. Mozga. Svēto dzīve. - Dzimtenes Balss apgāds, 1963.
