Atšķirības starp "Aleksandrs Ņevskis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Aleksandrs Ņevskis''' jeb '''Ņevas Aleksandrs''' (kr. ''Александр Ярославич Невский'', ~1220-14.11.1263.) – [[Vladimiras kņaziste|Vladimiras]] [[lielkņazs]] (no 1252. gada).  
+
'''Aleksandrs Ņevskis''' jeb '''Ņevas Aleksandrs''' (kr. ''Александр Ярославич Невский'', ~1220-14.11.1263.) – [[Vladimiras kņaziste|Vladimiras]] [[lielkņazs]] (no 1252. gada). Visai veiksmīgs politiķis, prasmīgi balansējis starp savām un savu [[Sizerens|sizerenu]] – [[Zelta orda]]s [[Hans|hanu]] interesēm. Ievērojami nostiprināja lielkņaza statusa autoritāti un varu.
  
[[Perejaslavas kņaziste|Perejaslavas]] [[Kņazs|kņaza]] (vēlāk Kijevas un Vladimiras lielkņaza) Jaroslava otrais dēls. 1230. gadā kopā ar savu brāli Fjodoru izvēlēts par [[Novgorodas pilsētrepublika]]s kņazu.
+
[[Perejaslavas kņaziste|Perejaslavas]] [[Kņazs|kņaza]] (vēlāk Kijevas un Vladimiras lielkņaza) Jaroslava otrais dēls. 1236. gadā, kad Jaroslavs kļuva par Kijevas liekņazu, Aleksandrs jau bija pietiekami pieaudzis, lai uzņemtos varu un tās pienākumus, esot tēva pārstāvis un vietējās karadraudzes vadītājs [[Novgorodas pilsētrepublika|Novgorodā]]. 1239. gadā apprecējās ar [[Polockas kņaziste|Polockas]] kņaza Brjačislava meitu Aleksandru, nākamajā gadā piedzima dēls Vasilijs. 1240. gadā Ņevas upes grīvā veiksmīgi negaidot pārsteidzis zviedru sirotāju floti un tos sakāvis, tā iegūstot iesauku "Ņevskis", taču tā paša gada ziemā novgorodieši viņu izraidīja. Taču 1241. gadā, kad Novgoroda ieslīga militārā konfliktā ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], [[veče]] vērsās pie lielkņaza pēc palīdzības tas nosūtīja turp atkal Aleksandru. 1242. gadā tam izdevās gūt vairākas uzvaras robežsadursmēs pie Pleskavas un uz Peipusa ezera (t.s. [[Ledus kauja]]), panākot miera izlīgumu. 1245. gadā visai veiksmīgi vadīja novgorodiešu karavīrus sadursmēs ar [[Lietuvas lielkņaziste]]s spēkiem pie Žižickas ezera un Usvjatas. Pēc tēva nāves 1247. gadā devās uz [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētu Karakorumu, lai no lielā hana rokām saņemt [[Jarliks|jarliku]] valdījumam (hans iecēla Aleksandru par Kijevas lielkņazu, bet tā brāli Andreju - par Vladimiras lielkņazu).
 
 
Visai veiksmīgs politiķis, prasmīgi balansējis starp savām un savu [[Sizerens|sizerenu]] – [[Zelta orda]]s [[Hans|hanu]] interesēm. Ievērojami nostiprināja lielkņaza statusa autoritāti un varu.
 
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. maijs, plkst. 17.30

Aleksandrs Ņevskis jeb Ņevas Aleksandrs (kr. Александр Ярославич Невский, ~1220-14.11.1263.) – Vladimiras lielkņazs (no 1252. gada). Visai veiksmīgs politiķis, prasmīgi balansējis starp savām un savu sizerenuZelta ordas hanu interesēm. Ievērojami nostiprināja lielkņaza statusa autoritāti un varu.

Perejaslavas kņaza (vēlāk Kijevas un Vladimiras lielkņaza) Jaroslava otrais dēls. 1236. gadā, kad Jaroslavs kļuva par Kijevas liekņazu, Aleksandrs jau bija pietiekami pieaudzis, lai uzņemtos varu un tās pienākumus, esot tēva pārstāvis un vietējās karadraudzes vadītājs Novgorodā. 1239. gadā apprecējās ar Polockas kņaza Brjačislava meitu Aleksandru, nākamajā gadā piedzima dēls Vasilijs. 1240. gadā Ņevas upes grīvā veiksmīgi negaidot pārsteidzis zviedru sirotāju floti un tos sakāvis, tā iegūstot iesauku "Ņevskis", taču tā paša gada ziemā novgorodieši viņu izraidīja. Taču 1241. gadā, kad Novgoroda ieslīga militārā konfliktā ar Vācu ordeni, veče vērsās pie lielkņaza pēc palīdzības – tas nosūtīja turp atkal Aleksandru. 1242. gadā tam izdevās gūt vairākas uzvaras robežsadursmēs pie Pleskavas un uz Peipusa ezera (t.s. Ledus kauja), panākot miera izlīgumu. 1245. gadā visai veiksmīgi vadīja novgorodiešu karavīrus sadursmēs ar Lietuvas lielkņazistes spēkiem pie Žižickas ezera un Usvjatas. Pēc tēva nāves 1247. gadā devās uz Mongoļu impērijas galvaspilsētu Karakorumu, lai no lielā hana rokām saņemt jarliku valdījumam (hans iecēla Aleksandru par Kijevas lielkņazu, bet tā brāli Andreju - par Vladimiras lielkņazu).

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 150. lpp.