Atšķirības starp "Alkajs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Alkajs''' (''Ἀλκαῖος - Alkaios'', kr. ''Алкей''; ~620-~580. g. p.m.ē.) – sengrieķu dzejnieks. | + | '''Alkajs no Mitilēnām''' (''Ἀλκαῖος - Alkaios'', an. ''Alcaeus of Mytilene'', vc. ''Alkaios von Lesbos'', kr. ''Алкей''; ~620-~580. g. p.m.ē.) – sengrieķu dzejnieks. |
Dzimis Mitilēnās (''Μυτιλήνη''), Lesbas salā. [[Artistokrāts]]. Piedalījies karā ar [[Atēnas|Atēnām]], t.sk. sakāvē kaujā pie Sigejas, pēc kuras atēnieši Alkaja vairogu kā īpaši vērtīgu trofeju pakāra pie sienas Atēnas templī. Nonācis konfliktā ar Mitilēnu [[Tirāns|tirānu]] Mirsilu, Alkajs bija spiests pamest dzimteni, un atgriezās tikai pēc Mirsila nāves 590. gadā p.m.ē.. Savā dzejā pamatā pievērsies kara motīviem, sacerējis arī himnas dieviem, mīlas dzeju un dzīru dziesmas. Izveidojis īpašu pantu formu, t.s. Alkaja strofu. Darbi saglabājušies tikai fragmentāri. | Dzimis Mitilēnās (''Μυτιλήνη''), Lesbas salā. [[Artistokrāts]]. Piedalījies karā ar [[Atēnas|Atēnām]], t.sk. sakāvē kaujā pie Sigejas, pēc kuras atēnieši Alkaja vairogu kā īpaši vērtīgu trofeju pakāra pie sienas Atēnas templī. Nonācis konfliktā ar Mitilēnu [[Tirāns|tirānu]] Mirsilu, Alkajs bija spiests pamest dzimteni, un atgriezās tikai pēc Mirsila nāves 590. gadā p.m.ē.. Savā dzejā pamatā pievērsies kara motīviem, sacerējis arī himnas dieviem, mīlas dzeju un dzīru dziesmas. Izveidojis īpašu pantu formu, t.s. Alkaja strofu. Darbi saglabājušies tikai fragmentāri. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 29. maijs, plkst. 06.07
Alkajs no Mitilēnām (Ἀλκαῖος - Alkaios, an. Alcaeus of Mytilene, vc. Alkaios von Lesbos, kr. Алкей; ~620-~580. g. p.m.ē.) – sengrieķu dzejnieks.
Dzimis Mitilēnās (Μυτιλήνη), Lesbas salā. Artistokrāts. Piedalījies karā ar Atēnām, t.sk. sakāvē kaujā pie Sigejas, pēc kuras atēnieši Alkaja vairogu kā īpaši vērtīgu trofeju pakāra pie sienas Atēnas templī. Nonācis konfliktā ar Mitilēnu tirānu Mirsilu, Alkajs bija spiests pamest dzimteni, un atgriezās tikai pēc Mirsila nāves 590. gadā p.m.ē.. Savā dzejā pamatā pievērsies kara motīviem, sacerējis arī himnas dieviem, mīlas dzeju un dzīru dziesmas. Izveidojis īpašu pantu formu, t.s. Alkaja strofu. Darbi saglabājušies tikai fragmentāri.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 160. lpp.
