Atšķirības starp "Alkantaras ordenis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Orden_de_alcantara.png|right|thumb|200px|]] | ||
'''Alkantaras ordenis''' (sp. ''Orden de Alcántara'', an. ''Order of Alcántara'', vc. ''Alcántaraorden'', kr. ''орден Алькантары'') – [[Mūku bruņinieku ordeņi|garīgo bruņinieku ordenis]], izveidojies 1156. gadā Pireneju pussalā, [[Rekonkista]]s laikā. Nosaukts pēc tam 1218. gadā dāvinātās Alkantaras pils vārda. Kopš 1183. gada nepastarpināti pakļauts tieši [[Pāvests|pāvestam]]. Laikā no 1523. līdz 1873. gadam ordeņa [[lielmestrs]] bija [[Spānijas karaliste|Spānijas]] [[karalis]]. XIX gs. sākumā, pirms Francijas iebrukuma, ordeņa valdījumā bija 37 grāfistes ar 53 pilsētām un ievērojamu skaitu ciemu. Vairākkārt varas iestāžu likvidēts un palicis tikai kā [[bruņinieku ordenis]], tad atkal atjaunots kā organizācija. | '''Alkantaras ordenis''' (sp. ''Orden de Alcántara'', an. ''Order of Alcántara'', vc. ''Alcántaraorden'', kr. ''орден Алькантары'') – [[Mūku bruņinieku ordeņi|garīgo bruņinieku ordenis]], izveidojies 1156. gadā Pireneju pussalā, [[Rekonkista]]s laikā. Nosaukts pēc tam 1218. gadā dāvinātās Alkantaras pils vārda. Kopš 1183. gada nepastarpināti pakļauts tieši [[Pāvests|pāvestam]]. Laikā no 1523. līdz 1873. gadam ordeņa [[lielmestrs]] bija [[Spānijas karaliste|Spānijas]] [[karalis]]. XIX gs. sākumā, pirms Francijas iebrukuma, ordeņa valdījumā bija 37 grāfistes ar 53 pilsētām un ievērojamu skaitu ciemu. Vairākkārt varas iestāžu likvidēts un palicis tikai kā [[bruņinieku ordenis]], tad atkal atjaunots kā organizācija. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 28. maijs, plkst. 08.48
Alkantaras ordenis (sp. Orden de Alcántara, an. Order of Alcántara, vc. Alcántaraorden, kr. орден Алькантары) – garīgo bruņinieku ordenis, izveidojies 1156. gadā Pireneju pussalā, Rekonkistas laikā. Nosaukts pēc tam 1218. gadā dāvinātās Alkantaras pils vārda. Kopš 1183. gada nepastarpināti pakļauts tieši pāvestam. Laikā no 1523. līdz 1873. gadam ordeņa lielmestrs bija Spānijas karalis. XIX gs. sākumā, pirms Francijas iebrukuma, ordeņa valdījumā bija 37 grāfistes ar 53 pilsētām un ievērojamu skaitu ciemu. Vairākkārt varas iestāžu likvidēts un palicis tikai kā bruņinieku ordenis, tad atkal atjaunots kā organizācija.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 160. lpp.
- Maximilian Gritzner. Handbuch der Ritter- und Verdienstorden aller Kulturstaaten der Welt. Leipzig 1893 (Reprint-Verlag, 2000, ISBN 3-8262-0705-X )
- O'Callaghan Joseph F. Reconquest and crusade in medieval Spain. -University of Pennsylvania, 2003
