Atšķirības starp "Alods" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Alods''' (no senģerm. ''al'' - "pilns" + ''od'' - "manta"; vāc. ''Allod'') - privāts, brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. [[Livonija|Livonijā]] XIII-XIV gs. ar ''alodu'' apzīmēja [[Muiža|muižu]], kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. [[alodifikācija]]) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] [[Muižniecība|muižnieki]] daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā. | + | '''Alods''' (no senģerm. ''al'' - "pilns" + ''od'' - "manta"; vāc. ''Allod, Allodium'') - privāts, brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. [[Livonija|Livonijā]] XIII-XIV gs. ar ''alodu'' apzīmēja [[Muiža|muižu]], kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. [[alodifikācija]]) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] [[Muižniecība|muižnieki]] daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. jūnijs, plkst. 10.03
Alods (no senģerm. al - "pilns" + od - "manta"; vāc. Allod, Allodium) - privāts, brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984
