Atšķirības starp "Alods" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Alods''' (no senģerm. ''alôd'' = ''al'' - "pilns" + ''od'' - "manta"; latiniz. ''allodium'', vāc. ''Allod'', fr. ''alleu'', kr. ''аллод'') - privāts, brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. Sākotnēji lielģimenes zeme, vēlāk ģimenes, bet sākot ar VII gs. privātīpašums. Ar laiku ''alods'' transformējās [[Brīvzemnieki|brīvzemnieku]] zemē, [[Feods|feodā]] un [[Benefīcijs|benefīcijā]]. [[Livonija|Livonijā]] XIII-XIV gs. ar ''alodu'' apzīmēja [[Muiža|muižu]], kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. [[alodifikācija]]) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] [[Muižniecība|muižnieki]] daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.
+
'''Alods''' (no senģerm. ''alôd'' = ''al'' - "pilns, pavisam" + ''od'' - "manta"; latiniz. ''allodium'', vāc. ''Allod'', fr. ''alleu'', kr. ''аллод'') - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums, vēlāk kā kustams, tā nekustams privātīpašums. Pēc VIII gs. brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku ''alods'' transformējās [[Brīvzemnieki|brīvzemnieku]] zemē, [[Feods|feodā]] un [[Benefīcijs|benefīcijā]].  
 +
 
 +
[[Livonija|Livonijā]] XIII-XIV gs. ar ''alodu'' apzīmēja [[Muiža|muižu]], kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par ''alodu'' (t.s. [[alodifikācija]]) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] [[Muižniecība|muižnieki]] daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp.
 +
----
 
* Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984
 
* Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984
  

Versija, kas saglabāta 2011. gada 17. jūlijs, plkst. 14.28

Alods (no senģerm. alôd = al - "pilns, pavisam" + od - "manta"; latiniz. allodium, vāc. Allod, fr. alleu, kr. аллод) - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums, vēlāk kā kustams, tā nekustams privātīpašums. Pēc VIII gs. brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku alods transformējās brīvzemnieku zemē, feodā un benefīcijā.

Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp.

  • Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984

Resursi internetā par šo tēmu