Atšķirības starp "Alods" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. jūlijs, plkst. 06.11

Alods (no senģerm. alôd = al - "pilns, pavisam" + od - "manta"; latiniz. allodium, vāc. Allod, fr. alleu, kr. аллод) - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums (pirmo reizi kā tāds minēts Saliešu tiesā VI gs.), vēlāk kā kustams, tā nekustams privātīpašums. Pēc VIII gs. brīvi mantojams un neatsavināms nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku alods transformējās brīvzemnieku zemē ar mansu centrā un muižā.

Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.

Skat. arī: odāls

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp.

• Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984

Resursi internetā par šo tēmu

• Allōds // Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 297.-298.sleja. - historia.lv

• Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft

• Alleu - Dictionnaire historique de la Suisse

• Аллод // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: В 86 томах (82 т. и 4 доп.). - СПб., 1890-1907