Alods

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 4. jūnijs, plkst. 10.00, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Alods (no senģerm. al - "pilns" + od - "manta"; vāc. Allod) - privāts, brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.

Literatūra par šo tēmu

  • Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984