Atšķirības starp "Altene" versijām
No ''Vēsture''
m (jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Schloß Alton''' (mūsd. Altene) – [[pilskalns]] Jēkabpils apr., Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemes ragā. VIII-XIII gs. [[Sēļi|sēļu]] ciems. 1416. gadā avots pirmo reizi te minēta [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] mūra [[kastela]], kas pastāvējusi līdz XVI gs. Arheoloģiskie izrakumi veikti 1963.-1964. gados (J. Graudonis). Aptuveni 10 m augsto un 1,3 m biezā mūra apjoztajā pilī atklātas dzīvojamo ēku un telpu, maltuves (ar dzirnakmeņiem un apdegušiem graudiem), amatnieku darbnīcas un pirts vietas, apkures sistēma telpu sildīšanai ar karstu gaisu. Atrasti arī bruņu fragmenti, bultu uzgaļi, bruņucepure, naži, kalēja darbarīki, iedzīves priekšmeti. | '''Schloß Alton''' (mūsd. Altene) – [[pilskalns]] Jēkabpils apr., Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemes ragā. VIII-XIII gs. [[Sēļi|sēļu]] ciems. 1416. gadā avots pirmo reizi te minēta [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] mūra [[kastela]], kas pastāvējusi līdz XVI gs. Arheoloģiskie izrakumi veikti 1963.-1964. gados (J. Graudonis). Aptuveni 10 m augsto un 1,3 m biezā mūra apjoztajā pilī atklātas dzīvojamo ēku un telpu, maltuves (ar dzirnakmeņiem un apdegušiem graudiem), amatnieku darbnīcas un pirts vietas, apkures sistēma telpu sildīšanai ar karstu gaisu. Atrasti arī bruņu fragmenti, bultu uzgaļi, bruņucepure, naži, kalēja darbarīki, iedzīves priekšmeti. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 173. lpp. | ||
[[Kategorija:Apdzīvotas vietas Baltijā]] | [[Kategorija:Apdzīvotas vietas Baltijā]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 4. jūnijs, plkst. 09.05
Schloß Alton (mūsd. Altene) – pilskalns Jēkabpils apr., Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemes ragā. VIII-XIII gs. sēļu ciems. 1416. gadā avots pirmo reizi te minēta Ordeņa mūra kastela, kas pastāvējusi līdz XVI gs. Arheoloģiskie izrakumi veikti 1963.-1964. gados (J. Graudonis). Aptuveni 10 m augsto un 1,3 m biezā mūra apjoztajā pilī atklātas dzīvojamo ēku un telpu, maltuves (ar dzirnakmeņiem un apdegušiem graudiem), amatnieku darbnīcas un pirts vietas, apkures sistēma telpu sildīšanai ar karstu gaisu. Atrasti arī bruņu fragmenti, bultu uzgaļi, bruņucepure, naži, kalēja darbarīki, iedzīves priekšmeti.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 173. lpp.
