Atšķirības starp "Ambra" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ambra''' – aromātiska, vaskveida viela, kas veidojas kašalotu zarnās. No viena dzīvnieka var iegūt līdz pat 400 kg. Dažkārt ambras gabalus izskalo Indijas un Klusā okeāna piekrastē. Pēc ķīmiskā sastāva līdzīga holesterīnam, kušanas temperatūra +60°C, labi | + | '''Ambra''' – aromātiska, vaskveida viela, kas veidojas kašalotu zarnās. No viena dzīvnieka var iegūt līdz pat 400 kg. Dažkārt ambras gabalus izskalo Indijas un Klusā okeāna piekrastē. Pēc ķīmiskā sastāva līdzīga holesterīnam, kušanas temperatūra +60°C, labi šķīst etilspirtā, ēterī, eļļās, tradicionāli izmantota parfimērijā, lai piešķirtu smaržām noturību. Visai pieprasīta un dārga prece senajos un viduslaikos. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 18. jūnijs, plkst. 09.47
Ambra – aromātiska, vaskveida viela, kas veidojas kašalotu zarnās. No viena dzīvnieka var iegūt līdz pat 400 kg. Dažkārt ambras gabalus izskalo Indijas un Klusā okeāna piekrastē. Pēc ķīmiskā sastāva līdzīga holesterīnam, kušanas temperatūra +60°C, labi šķīst etilspirtā, ēterī, eļļās, tradicionāli izmantota parfimērijā, lai piešķirtu smaržām noturību. Visai pieprasīta un dārga prece senajos un viduslaikos.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 194. lpp.
