Atšķirības starp "Anarhisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Anarhisms''' (no sengr. "bezvaldība") - politiska ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz valsts varu kā tādu. Konceptuāli izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad ''anarhisma'' idejas kopsavilka un noformulēja [[Štirners Maksis|Štirners]], Prudons, [[Bakuņins Mihails|Bakuņins]]. Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - [[anarhokomunisms]], [[anarhosindikālisms]], [[anarhofeminisms]], [[anarhopacifisms]], u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to. | + | '''Anarhisms''' (no sengr. ''an arche'' - "bezvaldība") - politiska ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz valsts varu kā tādu: sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita indivīdu apspiedoša vara, tai būtu jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai. Valstij, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu un sociālo palīdzību, līdzīgas iespējas veidot savu dzīvi, izraisa karus, kontrolē, ierobežo indivīdu un konfiscē lielāko daļu cilvēku darba augļu, nav jēgas - tā vajadzīga pati sev, nevis pavalstniekiem. Attiecīgi ''''anarhisms ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār citu. Konceptuāli izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad ''anarhisma'' idejas kopsavilka un noformulēja [[Štirners Maksis|Štirners]], [[Prudons Pjērs Žozefs|Prudons]], [[Bakuņins Mihails|Bakuņins]]. Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - [[anarhokomunisms]], [[anarhosindikālisms]], [[anarhofeminisms]], [[anarhopacifisms]], u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. februāris, plkst. 13.45
Anarhisms (no sengr. an arche - "bezvaldība") - politiska ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz valsts varu kā tādu: sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita indivīdu apspiedoša vara, tai būtu jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai. Valstij, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu un sociālo palīdzību, līdzīgas iespējas veidot savu dzīvi, izraisa karus, kontrolē, ierobežo indivīdu un konfiscē lielāko daļu cilvēku darba augļu, nav jēgas - tā vajadzīga pati sev, nevis pavalstniekiem. Attiecīgi 'anarhisms ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār citu. Konceptuāli izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad anarhisma idejas kopsavilka un noformulēja Štirners, Prudons, Bakuņins. Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - anarhokomunisms, anarhosindikālisms, anarhofeminisms, anarhopacifisms, u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 16. lpp.
