Atšķirības starp "Anarhisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Anarhisms''' (no sengr. ''an arche'' - "bezvaldība") - politiska ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz  valsts kā piespiedu varas nepieciešamību: sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita indivīdu apspiedoša vara. Valsts vietā jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai un sadarbībai. Valstij, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu un sociālo palīdzību, līdzīgas iespējas veidot savu dzīvi, izraisa karus, kontrolē, ierobežo indivīdu un konfiscē lielāko daļu cilvēku darba augļu, nav jēgas - tā vajadzīga pati sev, nevis pavalstniekiem. Attiecīgi ''anarhisms'' ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār citu. Idejas rašanās konstatējama jau XVIII-XIX gs. mijā (sk. [[Gudvins Viljams|Gudvins]]), taču konceptuāli kā politsisks strāvojums izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad ''anarhisma'' idejas kopsavilka un noformulēja [[Štirners Makss|Štirners]], [[Prudons Pjērs Žozefs|Prudons]], [[Bakuņins Mihails|Bakuņins]]. Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - [[anarhokomunisms]], [[anarhosindikālisms]], [[anarhofeminisms]], [[anarhopacifisms]], u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to.
+
'''Anarhisms''' (no sengr. ''an arche'' - "bezvaldība") - politiska ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz  valsts kā piespiedu varas nepieciešamību: sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita indivīdu apspiedoša vara. Valsts vietā jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai un sadarbībai. Valstij, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu un sociālo palīdzību, līdzīgas iespējas veidot savu dzīvi, izraisa karus, kontrolē, ierobežo indivīdu un konfiscē lielāko daļu cilvēku darba augļu, nav jēgas - tā vajadzīga pati sev, nevis pavalstniekiem. Attiecīgi ''anarhisms'' ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār citu. Idejas rašanās konstatējama jau XVIII-XIX gs. mijā (sk. [[Gudvins Viljams|Gudvins]]), taču konceptuāli kā politsisks strāvojums izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad ''anarhisma'' idejas kopsavilka un noformulēja [[Štirners Makss|Štirners]], [[Prudons Pjērs Žozefs|Prudons]], [[Bakuņins Mihails|Bakuņins]] u.c. Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - [[anarhokomunisms]], [[anarhosindikālisms]], [[anarhofeminisms]], [[anarhopacifisms]], u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
25. rindiņa: 25. rindiņa:
 
* [http://www.marxists.org/reference/archive/guillaume/works/ideas.htm James Guillaume. Ideas on Social Organization. August 1874]
 
* [http://www.marxists.org/reference/archive/guillaume/works/ideas.htm James Guillaume. Ideas on Social Organization. August 1874]
 
* [http://www.independent.org/publications/books/book_summary.asp?bookID=67 Anarchy and the Law. / Edited by Edward P. Stringham]
 
* [http://www.independent.org/publications/books/book_summary.asp?bookID=67 Anarchy and the Law. / Edited by Edward P. Stringham]
 +
* [http://infoshop.org/library/Alexander_Berkman:What_is_Anarchism Berkman Alexander. What is Anarchism?]
 +
----
 +
* [http://www.e-text.org/text/Berkmann,%20Alexander%20-%20ABC%20des%20Anarchismus.pdf Berkman Alexander. ABC des Anarchismus (1929), ISBN 3-931786-00-5]
 
----
 
----
 
* [http://ec-dejavu.ru/a/Anarchism.html Смирнов И.П. Мирская ересь (психоантропологические заметки о философии анархизма). / Человек человеку - философ. - Алетейя, СПб., 1999, с. 297-327.]
 
* [http://ec-dejavu.ru/a/Anarchism.html Смирнов И.П. Мирская ересь (психоантропологические заметки о философии анархизма). / Человек человеку - философ. - Алетейя, СПб., 1999, с. 297-327.]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. februāris, plkst. 16.14

Anarhisms (no sengr. an arche - "bezvaldība") - politiska ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz valsts kā piespiedu varas nepieciešamību: sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita indivīdu apspiedoša vara. Valsts vietā jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai un sadarbībai. Valstij, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu un sociālo palīdzību, līdzīgas iespējas veidot savu dzīvi, izraisa karus, kontrolē, ierobežo indivīdu un konfiscē lielāko daļu cilvēku darba augļu, nav jēgas - tā vajadzīga pati sev, nevis pavalstniekiem. Attiecīgi anarhisms ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār citu. Idejas rašanās konstatējama jau XVIII-XIX gs. mijā (sk. Gudvins), taču konceptuāli kā politsisks strāvojums izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad anarhisma idejas kopsavilka un noformulēja Štirners, Prudons, Bakuņins u.c. Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - anarhokomunisms, anarhosindikālisms, anarhofeminisms, anarhopacifisms, u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 16. lpp.

  • The Anarchist Reader. / George Woodcock (ed.) - Collins, Fontana, 1977, ISBN 0006340113
  • Clifford Harper. Anarchy: A Graphic Guide. - Camden Press, 1987
  • George Woodcock. Anarchism. - Penguin Books, 1962
  • From Anarchy to Anarchism (300CE to 1939). / Anarchism. A Documentary History of Libertarian Ideas. Vol. 1, Robert Graham, ed. - Black Rose Books, Montréal and London, 2005, ISBN 1551642506
  • The Anarchist Current (1939–2006). / Anarchism. A Documentary History of Libertarian Ideas. Vol. 2, Robert Graham, ed. - Black Rose Books, Montréal, 2007, ISBN 9781551643113

Resursi internetā par šo tēmu