Atšķirības starp "Anarhisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Anarhisms''' (no sengr. ''ἀναρχία'', no  ''ἀν, an'' - "bez" + ''ἄρχή, arche'' - "vara" = "bez valdības") - politiska ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz  valsts kā piespiedu varas nepieciešamību: sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita indivīdu apspiedoša vara. Valsts vietā jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai un sadarbībai. Valstij, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu un sociālo palīdzību, līdzīgas iespējas veidot savu dzīvi, izraisa karus, kontrolē, ierobežo indivīdu un konfiscē lielāko daļu cilvēku darba augļu, nav jēgas - tā vajadzīga pati sev, nevis pavalstniekiem. Attiecīgi ''anarhisms'' ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār citu. Idejas rašanās konstatējama jau XVIII-XIX gs. mijā (sk. [[Gudvins Viljams|Viljams Gudvins]], [[Štirners Makss|Makss Štirners]]), taču konceptuāli kā politsisks strāvojums izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad ''anarhisma'' idejas kopsavilka un noformulēja, [[Prudons Pjērs Žozefs|Prudons]] (1809-1865), [[Bakuņins Mihails|Bakuņins]] (1814-1876), [[Kropotkins Pjotrs|Kropotkins]] (1842-1921) u.c. [[PSRS]] tika definēts kā "marksismam naidīga sīkburžuāziska mācība" un politiski vajāts.
+
'''Anarhisms''' (no sengr. ''ἀναρχία'', no  ''ἀν, an'' - "bez" + ''ἄρχή, arche'' - "vara" = "bez valdības") - politiska teorija, ka ideālā gadījumā centralizētās valsts pārvaldes struktūras tiks nomainītas ar demokrātiski vēlētām pašpārvaldes struktūrām, ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz  valsts kā piespiedu varas nepieciešamību: sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita indivīdu apspiedoša vara. Valsts vietā jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai un sadarbībai. Valstij, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu un sociālo palīdzību, līdzīgas iespējas veidot savu dzīvi, izraisa karus, kontrolē, ierobežo indivīdu un konfiscē lielāko daļu cilvēku darba augļu, nav jēgas - tā vajadzīga pati sev, nevis pavalstniekiem. Attiecīgi ''anarhisms'' ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār citu. Idejas rašanās konstatējama jau XVIII-XIX gs. mijā (sk. [[Gudvins Viljams|Viljams Gudvins]], [[Štirners Makss|Makss Štirners]]), taču konceptuāli kā politsisks strāvojums izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad ''anarhisma'' idejas kopsavilka un noformulēja, [[Prudons Pjērs Žozefs|Prudons]] (1809-1865), [[Bakuņins Mihails|Bakuņins]] (1814-1876), [[Kropotkins Pjotrs|Kropotkins]] (1842-1921) u.c. [[PSRS]] tika definēts kā "marksismam naidīga sīkburžuāziska mācība" un politiski vajāts.
  
 
Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - [[anarhokomunisms]], [[anarhosindikālisms]], [[anarhofeminisms]], [[anarhopacifisms]], u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to.
 
Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - [[anarhokomunisms]], [[anarhosindikālisms]], [[anarhofeminisms]], [[anarhopacifisms]], u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to.

Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. jūnijs, plkst. 14.45

Anarhisms (no sengr. ἀναρχία, no ἀν, an - "bez" + ἄρχή, arche - "vara" = "bez valdības") - politiska teorija, ka ideālā gadījumā centralizētās valsts pārvaldes struktūras tiks nomainītas ar demokrātiski vēlētām pašpārvaldes struktūrām, ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz valsts kā piespiedu varas nepieciešamību: sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita indivīdu apspiedoša vara. Valsts vietā jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai un sadarbībai. Valstij, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu un sociālo palīdzību, līdzīgas iespējas veidot savu dzīvi, izraisa karus, kontrolē, ierobežo indivīdu un konfiscē lielāko daļu cilvēku darba augļu, nav jēgas - tā vajadzīga pati sev, nevis pavalstniekiem. Attiecīgi anarhisms ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār citu. Idejas rašanās konstatējama jau XVIII-XIX gs. mijā (sk. Viljams Gudvins, Makss Štirners), taču konceptuāli kā politsisks strāvojums izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad anarhisma idejas kopsavilka un noformulēja, Prudons (1809-1865), Bakuņins (1814-1876), Kropotkins (1842-1921) u.c. PSRS tika definēts kā "marksismam naidīga sīkburžuāziska mācība" un politiski vajāts.

Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - anarhokomunisms, anarhosindikālisms, anarhofeminisms, anarhopacifisms, u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 16. lpp.

  • The Anarchist Reader. / George Woodcock (ed.) - Collins, Fontana, 1977, ISBN 0006340113
  • Clifford Harper. Anarchy: A Graphic Guide. - Camden Press, 1987
  • George Woodcock. Anarchism. - Penguin Books, 1962
  • From Anarchy to Anarchism (300CE to 1939). / Anarchism. A Documentary History of Libertarian Ideas. Vol. 1, Robert Graham, ed. - Black Rose Books, Montréal and London, 2005, ISBN 1551642506
  • The Anarchist Current (1939–2006). / Anarchism. A Documentary History of Libertarian Ideas. Vol. 2, Robert Graham, ed. - Black Rose Books, Montréal, 2007, ISBN 9781551643113
  • Daniel Guerin. Anarchism: From Theory to Practice. - Monthly Review Press, New York, 1970

  • Was ist eigentlich Anarchie. - Karin Kramer Verlag, Berlin, 1997, ISBN 387956700X
  • Achim v. Borries, Ingeborg Brandies. Anarchismus. Theorie, Kritik, Utopie. - Melzer Verlag, Frankfurt a. M., 1970
  • Rolf Cantzen. Weniger Staat – Mehr Gesellschaft. Freiheit-Ökologie-Anarchismus. - Trotzdem Verlag, Grafenau, 1995, ISBN 3-922209-81-5
  • Jan Cattepoel. Der Anarchismus. Gestalten, Geschichte, Probleme. - Beck, München, 1979
  • Tu was Du willst. Anarchismus – Grundlagentexte zur Theorie und Praxis. / Hans Jürgen Degen (Hg.): - Verlag Schwarzer Nachtschatten, Berlin, 1987, ISBN 3-89041-005-7
  • Dierse U. Anarchie, Anarchismus. / Historisches Wörterbuch der Philosophie, Bd. 1, hrsg. von J. Ritter - Basel, 1971, S. 267-294
  • Der Anarchismus, Band 4 (der sechsbändigen Reihe). Dokumente der Weltrevolution. / Erwin Oberländer, Frits Kool Hg - Walter Verlag, Olten und Freiburg i. Br., 1972
  • Michel Ragon. Das Gedächtnis der Besiegten. - Verlag Edition AV, Lich/Hessen, 2006, ISBN 3-936049-66-1
  • Solneman K.H.Z. Das Manifest der Freiheit und des Friedens. - Verlag der Mackay Gesellschaft, Freiburg/Br., 1977, ISBN 3-921388-12-0
  • Horst Stowasser. Anarchie! Idee – Geschichte – Perspektiven. - Nautilus, Hamburg, 2007. ISBN 978-3-89401-537-4
  • Nicolas Walter. Betrifft: Anarchismus. Leitfaden in die Herrschaftslosigkeit. - Libertad Verlag, Berlin, 1984, ISBN 3-922226-03-5

Resursi internetā par šo tēmu