Atšķirības starp "Angļu-maisuru kari" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Angļu-maisuru kari''' (kr. ''Англо-майсурские войны'') – militāro konfliktu virkne XVIII gs. otrajā pusē starp [[Angļu Ostindijas kompānija|angļu Ostindijas kompāniju]] un Maisuras valsti [[Senā Indija|Indijā]].  
 
'''Angļu-maisuru kari''' (kr. ''Англо-майсурские войны'') – militāro konfliktu virkne XVIII gs. otrajā pusē starp [[Angļu Ostindijas kompānija|angļu Ostindijas kompāniju]] un Maisuras valsti [[Senā Indija|Indijā]].  
 
* Pirmais Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukums Maisurā 1767-1769 gadā beidzās britiem neveiksmīgi: Maisuras armija pēc pāris sakāvēm pārgāja uz partizānu kara taktiku, izvairoties no izšķirošām lielkaujām, cenšoties piepešos uzbrukumos iznīcināt atsevišķas britu armijas vienības un atbalsta punktus. Galu galā Kompānijai nācās atzīt sakāvi un parakstīt Madrasas miera līgumu (1769), kas atjaunoja ''status quo''.
 
* Pirmais Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukums Maisurā 1767-1769 gadā beidzās britiem neveiksmīgi: Maisuras armija pēc pāris sakāvēm pārgāja uz partizānu kara taktiku, izvairoties no izšķirošām lielkaujām, cenšoties piepešos uzbrukumos iznīcināt atsevišķas britu armijas vienības un atbalsta punktus. Galu galā Kompānijai nācās atzīt sakāvi un parakstīt Madrasas miera līgumu (1769), kas atjaunoja ''status quo''.
* Otrajā Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukumā Maisurā 1780-1784 gadā atkal beidzās britiem neveiksmīgi – maisurieši britu iebrukumu atsita.  
+
* Otrajā Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukumā Maisurā 1780-1784 gadā atkal beidzās britiem neveiksmīgi. Maisura noslēdza sabiedroto līgumus ar Maratu konfederāciju un Haidabaradas valsti, ieņēma plašas Kompānijas un tās sabiedroto teritorijas, bet no pilnīgas sagrāves britus paglāba tikai veiksmīgā Maisuras sabiedroto uzpirkšana, kā rezultātā tie pameta koalīciju. Kompānijas armija sāka gūt uzvaras, un piespieda Maisuras [[Maharadža|maharadžu]] parakstīt Mangaluras miera līgumu (1784), kas atjaunoja ''status quo''.
 
* Trešajā Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukumā Maisurā briti, sabiedrojušies ar [[marati]]em un Hairadabadu iekaroja pusi Maisuras teritorijas.
 
* Trešajā Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukumā Maisurā briti, sabiedrojušies ar [[marati]]em un Hairadabadu iekaroja pusi Maisuras teritorijas.
 
* Pēc ceturtā kara 1799. gadā Maisura kļuva par britu virsvaru atzīstošu [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]].
 
* Pēc ceturtā kara 1799. gadā Maisura kļuva par britu virsvaru atzīstošu [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]].

Versija, kas saglabāta 2016. gada 8. septembris, plkst. 11.26

Angļu-maisuru kari (kr. Англо-майсурские войны) – militāro konfliktu virkne XVIII gs. otrajā pusē starp angļu Ostindijas kompāniju un Maisuras valsti Indijā.

  • Pirmais Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukums Maisurā 1767-1769 gadā beidzās britiem neveiksmīgi: Maisuras armija pēc pāris sakāvēm pārgāja uz partizānu kara taktiku, izvairoties no izšķirošām lielkaujām, cenšoties piepešos uzbrukumos iznīcināt atsevišķas britu armijas vienības un atbalsta punktus. Galu galā Kompānijai nācās atzīt sakāvi un parakstīt Madrasas miera līgumu (1769), kas atjaunoja status quo.
  • Otrajā Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukumā Maisurā 1780-1784 gadā atkal beidzās britiem neveiksmīgi. Maisura noslēdza sabiedroto līgumus ar Maratu konfederāciju un Haidabaradas valsti, ieņēma plašas Kompānijas un tās sabiedroto teritorijas, bet no pilnīgas sagrāves britus paglāba tikai veiksmīgā Maisuras sabiedroto uzpirkšana, kā rezultātā tie pameta koalīciju. Kompānijas armija sāka gūt uzvaras, un piespieda Maisuras maharadžu parakstīt Mangaluras miera līgumu (1784), kas atjaunoja status quo.
  • Trešajā Ostindijas kompānijas bruņoto spēku iebrukumā Maisurā briti, sabiedrojušies ar maratiem un Hairadabadu iekaroja pusi Maisuras teritorijas.
  • Pēc ceturtā kara 1799. gadā Maisura kļuva par britu virsvaru atzīstošu vasaļvalsti.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 251.-252. lpp.