Angelovs Dimitrs

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 5. augusts, plkst. 06.01, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dimitrs Angelovs (blg. Димитър Ангелов, 1917-1996) – vēsturnieks, medievists.

Dzimis 1917. gada 2. februārī Sofijā. 1940. gadā absolvējis Sofijas universitātes Vēstures fakultāti. 1940.-1943. gados studējis doktorantūrā Minhenes universitātē, saņēmis Dr.hist. grādu par promocijas darbu "Bogomili Bizantijā". 1947. gadā publicējis savu disertāciju kā monogrāfiju. No 1948. gada, kā tas bija nepieciešams jebkuram, kurš vēlējās kādu nebūt karjeru, Bulgārijas Komunistiskās partijas biedrs. No 1949. gada vēstures profesors Sofijas universitātē. 1962.-1963. un 1966.-1972. gados fakultātes dekāns. No 1961. gada Starptatiskās bizantistu komitejas priekšsēdētājs. 1963.-1966. gados Ārvalstu studentu institūta rektors. No 1975. gada korespondētājloceklis, no 1979. gada Bulgārijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1971.-1986. gados Bulgārijas vēstures pētījumu centra direktors. No 1976. gada Saksijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. 1986.-1988. gados Bulgārijas vēstures biedrības padomes sekretārs. Specializējies Bulgārijas valsts un Bizantijas vēsturē, šaurāk ņemot valsts un tiesību vēsturi, Maķedonijas novada agrāro vēsturi XIV gs.

Miris 1996. gada 24. decembrī Sofijā.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 247. lpp.