Anna, Lielbritānijas karaliene

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 2. marts, plkst. 11.27, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anna
Queen Anne.jpg
valda 08.03.1702.-01.08.1714.
kronēšana 08.03.1702.
vīrs Džordžs, princis konsorts
bērni Viljams (1689.-1700.)
karaliskais nams Stjuartu dinastija
tēvs Džeimss II
māte lēdija Anna Haida
dzimusi 06.02.1665.
mirusi 01.08.1714.

Anna jeb Anna Stjuarta (Anne, Queen of England, Scotland and Ireland, 1665.-1714.) - Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene (1702.-1707.), Lielbritānijas karaliene (1707.-1714.). Dzimusi 1665. gada 6. februārī Sentdžeimsa pilī Londonā (St. James's Palace, London). Džeimsa II (1633.-1701.) un lēdijas Annas Haidas (Lady Anne Hyde, Duchess of York and Duchess of Albany, 1638.-1671.) meita. 1683. gada 28. jūlijā salaulājāss ar Dānijas princi Georgu (Prince George of Denmark and Norway, Duke of Cumberland, 1653.-1708.). Laulības laikā piedzima 5 bērni (18 reizes kļuva grūta), no kuriem tikai princis Viljams Gločesteras hercogs (Prince William of Denmark and Norway, Duke of Gloucester, 1689.-1700.) sasniedza 11 gadu vecumu. Tronī kāpa 1702. gadā.[1] Pārliecināta Anglikāņu Baznīcas piekritēja, savās interesēs bija orientēta uz ģimenes dzīvi un politikā centās nejaukties, valsts pārvaldi atstājot Parlamenta ziņā. Viņas laikā Anglija veiksmīgi piedalījās karā par Spānijas mantojumu (War of the Spanish Succession), rezultātā anektējot Gibraltāru un Minorku, kā arī saskaņā ar 1713. gada Utrehtas miera līgumu (Treaty of Utrecht) iegūstot plašas Francijas karalistes teritorijas Jaunajā Pasaulē (Jaunskotiju, Hudzona līča piekrasti, Ņufaundlendu). 1707. gadā Parlamentam pieņemot "Aktu par ūniju" (Acts of Union), Anglijas karaliste apvienojās reālūnijā ar Skotijas karalisti, izveidojot Lielbritānijas karalisti. Parlamenta Kopienu palātā klāt nāca 45 deputāti no Skotijas, bet Lordu palātā - 16 lordi no Skotijas. Mira Anna 1714. gada 1. augustā Vestminsteres abatijā Londonā (Westminster Abbey, London). Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot pēcnācējus[2], Lielbritānijas tronī kāpa Hanoveres kūrfirsts Georgs (Georg Ludwig von Hannover), dibinot Hanoveres dinastiju.

Titulatūras:

  • 6.02.1665 – 28.07.1683: Her Highness The Lady Anne
  • 28.07.1683 – 8.03.1702: Her Royal Highness Princess Anne of Denmark
  • 8.03.1702 – 1.05.1707: Her Majesty The Queen of England, Scotland and Ireland
  • 1.05.1707 – 1.08.1714: Her Majesty The Queen of Great Britain and Ireland

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Pēc 1688. gada Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), kurā no troņa tika gāzts Džeimss un viņa dēlam Velsas princim atņemtas troņa mantošanas tiesības, saskaņā ar 1689. gada Tiesību Billu (Bill of Rights) Par Mērijas un Viljama III mantinieci gadījumā, ja tiem nebūs bērnu, iecēla Annu.
  2. Vienīgais izdzīvojušais karaļpāra bērns, Viljams Gločesteras hercogs, mira 11 gadu vecumā. Tas radīja ievērojamu politisku spriedzi, jo nu uz troni varēja pretendēt gan viņas tēvs, gan brālis. Tāpēc 1701. gadā tika pieņemts "Aktu par valsts iekārtu" (Act of Settlement), saskaņā ar kuru Anglijas un Skotijas troņos nedrīkstāja kāpt ne katoļi, ne katoļu laulātie. Par Annas troņmantnieci kļuva vienīgā protestante dzimtā - Hanoveres kūrfirste Sofija, Džeimsa I mazmeita.


Priekštecis:
Orānijas Vilhelms
Lielbritānijas karaliene
1702.-1714.
Pēctecis:
Džordžs I


Literatūra

  • Gregg, Edward. Queen Anne. - Yale University Press, 2001
  • Waller Maureen. Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England. - St. Martin's Press, New York, 2006, ISBN 0-312-33801-5

  • Ragnhild Marie Hatton. Georg der Erste. Ein deutscher Kurfürst auf Englands Thron. - Societäts Verlag, Frankfurt a.M., 1982 (1. Auflage), 1985 (2. Auflage), ISBN 3-7973-0398-X

Resursi internetā par šo tēmu