Annas ordenis

Sv. Annas ordenis (kr. Императорский орден Святой Анны) - Holšteinas-Gotorpas hercoga Karla Fridriha mirušās sievas Annas (Krievijas imperatora Pētera I meitas) piemiņai 1735. gadā dibināts ordenis. Kopš 1797. gada 5. aprīļa Krievijas impērijas apbalvojums, ko piešķīra par nopelniem valsts labā militārajā vai civilajā dienestā. Pēc statusa tika uzskatīts par zemāku, nekā Sv. Vladimira ordenis, toties augstāku, nekā Sv. Staņislava ordenis. Ordeņa kapitula sēdeklis bija Sv. Simona un Annas baznīca (церковь Симеона и Анны) Pēterburgā.

Ordeņa Statūti apstiprināti 1829. gadā, nostiprinot 4 šķiras (līdz 1815. gada 25. decembrim - 3 šķiras):

• Pirmā šķira: uz sudraba zvaigznes, kurai centrā sarkans krusts, kam apkārt sarkanas emaljas joslā devīze "Amantibus Justitiam, Pietatem, Fidem" ("patiesību, dievbijību, uzticību mīlošie"), ar sarkanu emalju klāts zelta krusts, krusta iekšējos stūros ažūrs rotājums, kas aizpilda tukšumu starp stariem, bet krusta centrā balti izemljētā aplī Sv. Annas attēls; reversā tādā pat baltas emaljas laukumā zili devīzes pirmie burti "AIPF" savīti vendzelī zem imperatora kroņa. Nēsāja kopā ar pār kreiso plecu pārlaistu 10 cm platu sarkanu lentu ar dzeltenām malassvītrām, ordeni piespraustu krūšu labajā pusē.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 48.-49. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu

• Статут Императорского ордена Св. Анны. // Свод Учреждений Государственных, книга VIII, раздел II, глава 8-я. Изд. 1892 г.